“Zināšanas ir vara. Tam, kurš kontrolē informācijas plūsmu, pieder vēl lielāka vara. Tas jo īpaši attiecas uz mūsdienu digitālo kultūru, jo informācijas, kas atrodas vispasaules tīmeklī, izsekošanai un manipulēšanai nav ierobežojumu.” – šādus ievadvārdus kuratori Līvija Nolasko-Rožāsa un Bernhards Serekse izvēlējušies izstādes “Globālā kontrole un cenzūra” tematiskajai virzībai, kura šonedēļ 21. oktobrī noslēdz RIXC mākslas un zinātnes festivāla programmu.

Izstādes apmeklētāju uzmanība tiek pievērsta mobilo sakaru ierīču eiforiskai izmantošanai, kas ir veicinājusi miljardiem cilvēku savienošanu visā pasaulē. Katru dienu tiek radīti neskaitāmi datu un satura biti, kas sekunžu laikā tiek pārraidīti visā pasaulē. Milzīgi datu apjomi tiek pārtverti vēl pirms tie pagūst sasniegt adresātu, privātas kompānijas vai valdības aģentūras tos pārbauda un pēc tam izmantoto savām vajadzībām. Uz digitālajiem saziņas veidiem tika liktas lielas cerības saistībā ar demokrātiskās līdzdalības paaugstināšanu, taču pēdējā laikā tie tikuši pārveidoti un apvērsti tā, lai atvērtu durvis uzraudzībai un kontrolei pār miljardiem cilvēku. Ikviens, kurš izmanto digitālo saziņu, pats tiek izmantots.

Tas ir nosacījums, ar kuru mēs visi esam samierinājušies, lai gūtu labumu no šiem ērtajiem saziņas veidiem. Viedtālruņi, kas pavada katru lietotāja soli, ir inficēti ar spiegošanas programmatūru, un tos var izmantot kā novērošanas kameras vai noklausīšanās ierīces bez īpašnieka ziņas vai piekrišanas. Mūsu atrašanās vietu un pārvietošanās profilus var izsekot jebkurā laikā. Mūsu tīmekļa pārlūkošanas vēsturi un mūsu uzvedību kā patērētājiem, kontaktus, izvēles un vājības iespējams izsekot, analizēt un nodot tālāk jebkurā brīdī mums nezinot.

Uzraudzība un cenzūra ir savstarpēji atkarīgas – tās nevar skatīt atsevišķi. Tas, ka pilsoņu, iestāžu un uzņēmumu uzraudzība, kā arī demokrātiski ievēlētu politiķu un parlamenta locekļu, vai žurnālistu un juristu novērošana ir valdības aģentūru slepens uzdevums, vienmēr bijis labi zināms. Tomēr nesen šī likumīgā valdības tradīcija izspiegot savus pilsoņus tikusi paplašināta, un tagad iekļauj arī spiegošanu, ko veic ietekmīgi pakalpojumu sniedzēji un uzņēmējdarbības pārstāvji.

Zināms, ka globālais spiegošanas tīkls Echelon, ko vada izlūkošanas dienestu savienība “Five Eyes”, kurā ietilpst ASV, Kanāda, Lielbritānija, Austrālija un Jaunzēlande, ir pievērsies spiegošanai politisko, komerciālo, kā arī privāto sakaru jomā gan Austrumos, gan Rietumos jau vismaz kopš 1947. gada. Latvijā, sākot no Padomju okupācijas 1944. gadā līdz neatkarības atjaunošanai, tika uzraudzīti visi caur pastu, telefonu un radio veiktie sakari.

Nevienam šodien nav skaidri zināms kādas ir elektronisko tīklu uzraudzības un cenzūras tehniskās iespējas. Labi zināms, ka valdības aģentūras vada tālejošas, politiski motivētas spiegošanas darbības. Viens piemērs, kas norāda uz šīm aktivitātēm ir Kristiana Zīversa mākslas projekts “Hop3”.

Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā drošības aģentūra (NSA), iespējams, novēro mērķa personas līdz trešajam “hop”. Izstādītais mobilais tālrunis tika izmantots, lai piezvanītu Viljamam Binnijam, NSA trauksmes cēlājam. Arī šis tālrunis tagad tiek uzraudzīts. Ja piezvanīsiet uz to no savas ierīces, jūs pievienosiet sevi Binnija tīklam un kļūsiet par novērošanas mērķi. Taču tas, kas šeit patiešām likts uz spēles, ir kaut kas daudz svarīgāks par datu ceļu iespējamu sazarošanos. Darbs uzdod jautājumu par to, vai tiešām mēs vēlamies dzīvot dzīvi, kurā kautrējamies darīt pilnīgi normālas, likumīgas lietas, kā piemēram, zvanīt uz mobilā tālruņa numuru?

Līdzās valdības organizācijām, sen zināms arī par komercsabiedrību milzīgo ietekmi uz publisko un privāto sfēru, uz politiskiem un ekonomiskiem lēmumiem un uz mūsu individuālo ikdienas rīcību, izmantojot dažādus datu ieguves pasākumus, kuri cita starpā tiek izmantoti mērķa mārketingam.

Ar savu tīmeklī veidoto mākslas darbu “Es”, mākslinieks Marks Lī norāda uz iespēju apkopot metadatus par jebkuru indivīdu, izmantojot viņa vai viņas sociālo mediju profilu. Mākslinieks gluži vienkārši savienoja Instagram ar Google Earth, kā rezultātā Google Earth mūs aizved uz citu vietu ikreiz, kad kāds savā Instagram profilā augšupielādē publisku fotoattēlu ar tēmturi “#me”. Fotoattēli ietver ģeogrāfiskās atrašanās vietas, tāpēc aplēst to lietotāju atrašanās vietu, kuri paši atteikušies no privātu datu neuzrādīšanas, nevērīgi publicējot savas dzīves notikumus tiešsaistē, ir gan vienkārši, gan likumīgi.

Privātuma un uzraudzības aizsardzība drošības vārdā noved pie pamatjautājuma par pārredzamību, kas ir funkcionālas demokrātijas priekšnosacījums. Olivers Reslers, Austrijas filmu veidotājs, uzdod jautājumu intervējamajiem – aktīvistiem un politikas analītiķiem no piecpadsmit dažādām pilsētām visā pasaulē par to, kāda viņuprāt ir demokrātijas definīcija. Kaut arī visiem intervējamajiem tika uzdots viens un tas pats jautājums, un visi dzīvo valstīs, kuras parasti apzīmē kā “demokrātijas”, rezultāts bija atšķirīgu perspektīvu un viedokļu daudzveidība.

Izstāde “Globālā kontrole un cenzūra” pēta nepielūdzamo uzraudzības un cenzūras iespiešanos mūsu ikdienas dzīvē, un tās mērķis ir izvērst publisku diskusiju par vienmēr klātesošajām uzraudzības un cenzūras metodēm.

Izstādes kuratori Bernhards Serekse un Līvija Nolasko-Rožāsa, un tā pirmo reizi tika izstādīta ZKM | Mākslas un Kultūras centrā Karlsrūē, Vācijā.

Pēc izrādīšanas 2015. – 2016. gadā, izstāde kopš 2017. gada sākuma atrodas ceļā, un bijusi skatāma jau Tallinas Mākslas izstāžu zālē, Žilinas Mākslas centrā (Slovākijā) u.c. Starptautisko izstādi, kuru veido gan mākslinieku darbi, gan programmētāju un kriptogrāfu eksponāti no dažādām valstīm, papildina trīs latviešu mākslinieku Pētera Riekstiņa, Kaspara Groševa un mākslinieku kolektīva “3/8" instalācijas.

Izstādi producējis Gētes Institūts Rīgā un RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, sadarbībā ar ZKM | Mākslas un mediju centru Karlsrūē.

Mākslinieki: Mākslinieku kolektīvs „3/8” (LV), aajiao (CN), Hamra ABĀSA (KW/US), Selma ALAČAMA (DE), Halils ALTINDERE (TR), Daniels G. ANDUHARS (ES), Zahs BLASS (US/GB), Osmans BOZKURTS (TR), Džeimss BRAIDLS (GB/GR), Alise KAVUKDJANA DITGALĪ (FR/DE), Hasans ELAHI (BD/US), Finger Pointing Worker + Kota TAKEUČI (JP), Kaspars GROŠEVS (LV), Mihails GRUDZIECKIS (PL/DE), KIT-KASTEL (DE), Frederiks KRAUKE (DE), Marks LĪ (CH), Virdžīnija MASTROGIANNAKI (GR), Ēriks MĀTRAI (HU), Rūbens PĀTERS (NL), Dans Peržovši (RO), Ma ČUŠA (CN), Pēters Riekstiņš (LV), Olivers RESLERS (AT), Bernhards SEREKSE (DE), Kristians ZĪVERS (DE), Alekss VENGERS (CH/DE) & Makss-Gerds RECLĀFS (DE).

http://globalcontrol.rixc.org