25.jūlijā ZKM Mākslas un mediju centrā Karlsruē, Vācijā Rasa Šmite piedalīsies festivālā “Beyond”, kurā māksliniece iepazīstinās ar lekciju “Ekodatu poētika un estētika” (Poetics and Aesthetics of Ecodata) un tiks demonstrēts mākslinieces un mākslinieka Raita Šmita mākslas darba “Atmosfēriskais mežs” pilnas versijas video.

No 23. līdz 25.jūlijam online un ZKM Mākslas un mediju centrā Karlsruē, Vācijānorisināsies festivāls “Beyond”. Festivāla ietvaros norisināsies “Nākotnes dizaina” (Future design) simpozijs: radoša zinātnes, tehnoloģiju un mākslas sadarbība un jaunu mākslas formu eksperimentāla laboratorija, kas piedāvā ieskatu jauno tehnoloģiju sociālajos efektos globālā kontekstā. Šis simpozijs pēta šobrīd aktuālas ekonomikas, sociālās un vides problēmas, radot tīklu, kas apvieno zinātni, tehnoloģijas un mākslu. Simpozija mērķis ir rast risinājumus un pētīt priekšlikumus, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem.

Trīs dienu laikā simpozijā tiks aplūkotas sešas tēmas: “Viedā māksla” (SmART), “Mākslīgā intelekta priekšrocības” (AI for Good), “Veidojot nākotnes dizainu” (Designing from Emerging Futures), “”Zaļā” jaunās perspektīvas” (Green new Deal(s)), “Mākslinieki nākotnei” (Artists for Future) un “21.gs. jaunie naratīvi” (New Narratives for the 21st Century).

25.jūlijā, atklājot tēmu “Mākslinieki nākotnei”, Rasa Šmite iepazīstinās ar lekciju “Ekodatu poētika un estētika - sajūtot un vizualizējot mežu emisijas”, kuras ietvaros māksliniece pastāstīs par savu māksliniecisko pētījumu “Atmosfēriskais mežs”, kurā tiek pētītas un vizualizētas saistības starp koku radīto aromātu un globālo sasilšanu.

Cilvēki ir pieraduši domāt, ka viena no galvenajām stratēģijām, kas varētu atrisināt klimata problēmas, ir koku stādīšana, bet tas, kas bieži tiek piemirsts, ir ka koki arī ir dzīvi organismi, kas ir daļa no lielākas un sarežģītākas ekosistēmas. Koki ne tikai ražo skābekli, bet arī elpo, ielaižot atpakaļ atmosfērā daļu no ogļskābās gāzes. Tie izdala tūkstošiem dažādus gaistošus organiskos savienojumus, kurus mēs varam atpazīt kā meža aromātu.

Zinātnieki jau pirms kāda laika ir sapratuši saistību starp koku smaržu un klimata sasilšanu, bet tikai nesen viņi ir atklājuši šī procesa masveida mērogu. Dažu stundu un pat minūšu laikā no brīža, kad koki sāk izplatīt gaistošos organiskos savienojumus, tie reaģē ar ozonu un citām ķimikālijām atmosfērā. Tie arī reaģē ar gaisa piesārņotājiem, kam ir antropogēna izcelsme, radot aerosolus un veicinot mākoņu veidošanos, līdz ar to pasliktinot globālo sasilšanu…

Paredzēt dabisko gaistošo emisiju efektus un to saistību ar globālo sasilšanu ir bijis sarežģītāk kā zinātnieki ir domājuši, līdz ar to paverot iespējas mākslinieciskām interpretācijām, spekulācijām un dažādām nākotnes vīzijām. Trīs gadu laikā māksliniece un pētniece Rasa Šmite izveidoja māksliniecisku pētniecisko projektu “Atmosfēriskais mežs”, sadarbībā ar Šveices Meža, Sniega un Vides pētniecības federālā institūta (WSL) zinātniekiem Šveices Nacionālā zinātnes fonda (SNSF) pētnieciskā projekta “Ekodati-Ekomēdiji-Ekosestētika” ietvaros.

Lai atklātu saistībās starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, un klimata izmaiņām, māksliniece izveidoja VR vidi un vizualizēja datus, kas ilustrēja priežu radītās emisijas vienas augšanas sezonas laikā Finvaldes mežos. Finvaldes mežs ir Alpu mežs, kas cieš no sausuma un kuru Šveices zinātnieki ir pārveidojuši par “dzīvu observatoriju”. Lai papildinātu māksliniecisko gaistošo emisiju pētījmu, māksliniece veica arī “maņu eksperimentu”, ievācot sveķus un pārveidojot tos divās substancēs: destilēšanas procesā māksliniece ieguva gaistošu škidrumu - terpentīnu, meža smaržas “ekstraktu”; no šī škidruma tika pagatvots arī cietas konsistences materiāls - kanifolijs, meža fosīliju skulptūra.

Radot virtuālu pieredzi, kurā ir attēlots meža emisiju izdalīšanās process, kā arī veicot maņu eksperimentus ar sveķu transformēšanu, pētnieciskā projekta “Atmosfēriskais mežs” mērķis ir izaicināt un dekonstruēt esošos uzskatus un atklāt jaunas perspektīvas. “Atmosfēriskais mežs”, sajūtot un vizualizējot mijiedarbību starp zemes un atmosfēras procesiem, rada “zaļā” poētiku un “ekoloģiskā” estētiku.

Rasa Šmite un Raitis Šmits. “Atmosfēriskais mežs” (2020). VR Instalācijas 360-video versija izstādes “Kritiskās zonas” virtuālajā platformā. Mākslas un mediju centrs “ZKM”, Karlsruē, Vācijā. http://zkm.de

Festivāla ietvaros arī tiks demonstrēts Rasas un Raita Šmitu mākslas darba “Atmosfēriskais mežs” pilnas versijas video.  Māksla darbs pašlaik ir apskatāms līdz 2021.gada 28.februārim izstādē “Kritiskās zonas” ZKM Mākslas un mediju centrā.“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs ir balstīts uz trīs gadu garumā veikta mākslinieciska pētījuma ar tādu pašu nosaukumu, kas norisinājās Šveices mežos - senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.

Koki ne tikai ražo skābekli, bet arī elpo paši. Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un klimata sasilšanu, bet nav precīzi zinājuši šīs saistības ietekmi un mērogu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā, ka gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. Paredzēt gaistošo emisiju ietekmi ir izrādījies daudz sarežģitāk nekā domāts.

Mākslas darbs “Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienā augšanas sezonā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru. Lai gan gaistošo emisiju ietekmi vēl joprojām ir neskaidra, vizualizētās saistības parāda, ka klimatu pārmaiņu ietekmē nākotnē cilvēki pieredzēs smaržīgāku un “atmosfēriskāku” mežu.