27.janvārī no plkst. 10:00 norisināsies Latvijas Muzeju biedrības organizētais gadskārtējais muzeju forums “Reālā virtualitāte”. Forums norisināsies tiešsaistē platformā Zoom, bet sakarā ar to, ka reģistrācija pasākumam ir jau noslēgusies, foruma 1. un 3. daļas ieraksts būs pieejams LMB YouTube kanālā, savukārt 3. daļa – LMB Facebook lapas tiešraidē.

Covid-19 pandēmija ieviesusi pārmaiņas gan mūsu ikdienā, gan profesionālajā dzīvē. Darbs virtuālajā vidē un visās muzeja darbības jomās – krājuma darbā, pētniecībā, muzejpedagoģijā, menedžmentā un komunikācijā, kļuvis par ikdienas realitāti. Tādēļ šogad foruma galvenais uzdevums būs runāt par attālinātā darba formām, digitālo prasmju un rīku pielietojumu muzejos. Foruma dienaskārtība veidota trīs daļās: teorētiskā daļa, tematiskās darba grupas un kopsavilkums.

Pirmajā daļā “Ceļa vārdi iedvesmai” notiks trīs nozaru profesionāļu priekšlasījumi:

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente: “Mēs dzīvojam digitālā laikmetā, tāpēc ar katru gadu digitālā kultūras mantojuma tematika un nozīme Latvijā, Eiropā un pasaulē tikai pieaug. Digitālais kultūras mantojums ietver vairākus aspektus, proti, kultūras mantojuma digitālu aizsardzību, popularizēšanu un pienācīga finansējuma novirzīšanu šī mantojuma saglabāšanai. Covid-19 un saistītie ierobežojumi ir ne tikai parādījuši digitālā laikmeta priekšrocības, bet arī izgaismojuši faktu, ka digitālā mantojuma saglabāšana un finansēšana nav bijusi pietiekami novērtēta un tā diemžēl nav bijusi arī prioritāte. Ceru, ka šis forums būs laba augsne domapmaiņai un dos ceļazīmes tālākam darbam starp visiem jomas profesionāļiem – muzeju speciālistiem, krājuma glabātājiem un kultūrpolitikas veidotājiem.”

Lekcijā “Virtualitātes un realitātes. Jaunas mākslas pieredzes imersīvajās telpās” plkst. 10:30 Rasa Šmite, māksliniece, jauno mediju kultūras centra un mākslas galerijas E-Lab/RIX-C kuratore: “Interese par virtuālo pasauli kā realitātes simulāciju un iluzorām telpām ir jau vairāk kā simts gadu sena. Pirmās virtuālās vides 20. gadsimta beigās un to tehnoloģiskais radīšanas process bija neiedomājami komplicēts, un bija jāpaiet vēl dažiem gadu desmitiem līdz “imersīvās” jaunās pieredzes kļuva pieejamas teju ikvienam. Mūsdienās virtuālās un paplašinātās (augmentētās) realitātes (VR un AR) veidošanas process ir daudz vienkāršāks. Taču pastāv cita komplicētība, kuru nosaka imersīvo mediju apvienojums ar mākslīgā intelekta attīstību, “gudrajiem” algoritmiem un “lielajiem datiem”, kā arī biometriskajām funkcijām, kā, piemēram, sejas atpazīšanas algoritmiem vai pirkstu nospiedumu izmantošana mobilo telefonu atbloķēšanai. Turklāt virtuālo tehnoloģiju visuresamība nozīmē arī neierobežotas iespējas tikt novērotam, izsekotam un kontrolētam. 2017. gadā RIXC rīkoja laikmetīgās mediju mākslas izstādi “Virtualitātes un realitātes” un starptautisku konferenci, kas kritiski aplūkoja kādi ir šie virtuālās realitātes tehnoloģiju ieviestie jauninājumi un ko tie sola sniegt mākslā, izglītībā un radošajās industrijās.

Vien trīs gadus vēlāk virtualitāte ir kļuvusi par mūsu ikdienas realitāti – jau gandrīz gadu mākslinieku teju vienīgā iespēja izstādīt savus darbus ir publicēt tos internetā. Andrē Malro (André Malraux) 20. gs. vidū piedāvātā ideja par “muzejiem bez sienām” ir ieguvusi jaunu rezonansi jau kopš pandēmijas paša sākuma, kad nepieredzēti strauji auga muzeju un galeriju virtuālais apmeklējums. 

Kā mākslinieki risina attiecības starp “virtuālo” un “reālo” un kādas jaunas imersīvās pieredzes tiecas radīt, iepazīstināšu, tuvāk aplūkojot izstādi “Virtualitātes un Realitātes” (2017) un savu jaunāko mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” (2020, kopā ar Raiti Šmitu). Kā arī sniegšu ieskatu RIXC topošajā digitālās galerijas projektā “Imersīvās ekskursijas” (2021) un aplūkošu veiksmīgākos virtuālos muzejus, kritiski analizējot tik negaidīti strauji radušās mūsdienu virtualitātes iespējas un limitus.”

http://immersive.rixc.org

http://virtualitiesandrealities.rixc.org 

http://smitesmits.com 

Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle uzsver: “Mūsu akadēmiskās un profesionālās pilnveides izglītības programmu mērķis ir apbruņot nozares praktiķus ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmētu izpratni par aktuālajām tendencēm kultūras mantojuma jomā un palīdzētu pārvarēt izaicinājumus, kā arī veicinātu ilgtspējīgu prakšu, digitalizācijas un tehnoloģiju sniegto iespēju mērķtiecīgu izmantošanu muzeju ikdienas darbā.”

Otrajā daļā foruma dalībnieki iesaistīsies tematiskajās darba grupās:

Digitālo rīku izmantošana darbā ar muzeju krājumu, ko vadīs Zane Melāne (Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja). “Atvērtā krājuma” jēdziens pakāpeniski tiek pārnests uz virtuālo vidi, rādot muzeju kolekcijās esošos priekšmetus digitālā formātā. Krājuma priekšmetu digitalizācija, atveide 3D formātos, izmantošana virtuālajās izstādēs, lietotnēs un muzeju publisko datu bāžu izveide kļūst par muzeju ikdienu. Par to, kādas ir digitālo rīku izmantošanas iespējas darbā ar krājumu, diskutēsim ar speciālistiem un muzeju pārstāvjiem. 

Virtuālā komunikācija – sociālie tīkli kā logs uz pasauli, vadītāja Ieva Andžāne (Rīgas Kino muzeja vadītāja). Aizveroties muzeju ekspozīcijām, pandēmijas laikā muzeji tikšanos ar apmeklētāju pārcēla uz sociālajiem medijiem. Sesijā iezīmēsim kādas komunikācijas metodes muzeji izmantoja, lai uzrunātu apmeklētājus, iedvesmosimies no labajiem piemēriem un vērtēsim sociālo tīklu komunikācijas ietekmi.

Attālinātā sadarbība izstāžu veidošanā, vadītājs Alberts Rokpelnis (Valmieras muzeja vēsturnieks). Individuāla pētniecība savā muzeja krājumā nav traucēta. Turpretī sadarbība klātienē  ar kolēģiem ir ierobežota. Kā sadarboties attālināti, lai pētniecības rezultāts nonāktu līdz izstādes formātam? Diskutēsim un dalīsimies pieredzē, kā veidot izstādes attālināti, glabāt informāciju un sazināties  ar sadarbības partneriem.

Tiešsaistes rīku izmantošana muzeja darba organizācijā, vadītāja Liene Johansone (Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāja). 2020. gadā visā pasaulē vārds “Iekšējā komunikācija” ir bijis viens no visbiežāk izmantotajiem un nozīmīgākajiem vārdiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem vadītājiem bija nodrošināt darbinieku komunikāciju un darba organizāciju laikā, kad daļa darbinieku strādā attālināti, kad satikšanās ar sadarbības partneriem kļūst neiespējama. Kādus rīkus izmantot, lai saglabātu saikni ar klāt neesošu darbinieku, kā nodrošināt darba izpildi un kontroli? Kā saglabāt kolektīva iekšējo komunikāciju pozitīvu? Kā organizēt sapulces, plānot laiku? Un ko no jauniegūtā paņemt turpmākajam darbam, arī tad, kad atgriezīsimies klātienes darbā? Uz šiem jautājumiem mēs mēģināsim rast atbildes aplūkojot dažādu muzeju pieredzi.

Virtuālā muzejpedagoģija, vadītāja Ieva Priede. 2020. gads bijis izaicinājumu bagāts muzeju izglītības jomā. Ierastās muzejpedagoģijas nodarbības 2020. gadā bija ierobežotas un muzeji veidoja un pielāgoja izglītojošos piedāvājumus digitālajā vidē. Vai un kā veidot izglītojošo piedāvājumu digitālajā vidē? Uzzināsim par inovācijām, dalīsimies pieredzē un diskutēsim. 

Trešajā daļā – kopsavilkumā, LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde un tematisko grupu vadītāji: Ieva Andžāne, Zane Melāne, Ieva Priede, Liene Johansone un Alberts Rokpelnis apkopos dienas gaitā gūtās atziņas un galvenos ieguvumus digitālo tehnoloģiju ienākšanai muzeju ikdienā – darbā ar apmeklētājiem, krājumā, pētniecībā un izstāžu veidošanā, kā arī darba organizācijā. Kopā runāsim par nākotnes izaicinājumiem un to kā “reālā virtualitāte” var uzlabot muzeju darbu un pakalpojumus.

 

Programma:

1.daļa – Ceļa vārdi iedvesmai
Zoom / Ieraksts LMB YouTube kanālā

10:00 – 11:00

10:00 – 10:10 Zane Grīnvalde, LMB valdes priekšsēdētāja 

10:10 – 10:30 Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente
"Covid-19 un saistītie ierobežojumi ir ne tikai parādījuši digitālā laikmeta priekšrocības, bet arī izgaismojuši, ka digitālā mantojuma saglabāšana un finansēšana nereti līdz šim nav bijusi prioritāte."

10:30 – 10:50 Rasa Šmite, māksliniece, jauno mediju kultūras centra un mākslas galerijas E-Lab/RIX-C kuratore. 
“Virtualitātes un realitātes. Jaunas mākslas pieredzes imersīvajās telpās”

10:50 – 11.10 Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle
“Digitālie aspekti akadēmiskajā un profesionālajā izglītībā muzeju nozarē”

11:10 - 11:20 Kafijas pauze 

 

2.daļa –Tematiskās grupas
Zoom

11:20 – 13:00

Maksimālais dalībnieku skaits vienā grupā – 30, no viena muzeja vienā darba grupā piedalās tikai viens speciālists.

Darbs ar krājumu - “Digitālo rīku izmantošana darbā ar muzeju krājumu”
Vadītāja Zane Melāne, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja

“Atvērtā krājuma” jēdziens pakāpeniski tiek pārnests uz virtuālo vidi, rādot muzeju kolekcijās esošos priekšmetus digitālā formātā. Krājuma priekšmetu digitalizācija, atveide 3D formātos, izmantošana virtuālajās izstādēs, aplikācijās un muzeju publisko datu bāžu izveide kļūst par muzeju ikdienu.
Par to, kādas ir digitālo rīku izmantošanas iespējas darbā ar krājumu, diskutēsim ar speciālistiem un muzeju pārstāvjiem. 

Muzeja ārējā komunikācija - “Virtuālā komunikācija – sociālie tīkli kā logs uz pasauli”
Vadītāja Ieva Andžāne, Rīgas Kino muzeja vadītāja

Aizveroties muzeju ekspozīcijām, pandēmijas laikā muzeji tikšanos ar apmeklētāju pārcēla uz sociālajiem tīkliem. Sesijā iezīmēsim kādas komunikācijas metodes muzeji izmantoja lai uzrunātu apmeklētājus, iedvesmosimies no labajiem piemēriem un vērtēsim sociālo tīklu komunikācijas ietekmi.

Pētniecība un izstāžu veidošana - “Attālinātā sadarbība izstāžu veidošanā”
Vadītājs Alberts Rokpelnis, Valmieras muzeja vēsturnieks

Individuāla pētniecība savā muzeja krājumā nav traucēta. Turpretī sadarbība klātienē  ar kolēģiem ir ierobežota. Kā sadarboties attālināti, lai pētniecības rezultāts nonāktu līdz izstādes formātam? Diskutēsim un dalīsimies pieredzē, kā veidot izstādes attālināti, glabāt informāciju un sazināties  ar sadarbības partneriem.

Iekšējā komunikācija - “Tiešsaistes rīku izmantošana muzeja darba organizācijā”
Vadītāja Liene Johansone, Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāja

2020. gadā visā pasaulē vārds “Iekšējā komunikācija” ir bijis viens no visbiežāk izmantotajiem un nozīmīgākajiem vārdiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem vadītājiem bija nodrošināt darbinieku komunikāciju un darba organizāciju laikā, kad daļa darbinieku strādā attālināti, kad satikšanās ar sadarbības partneriem kļūst neiespējama. 

Kādus rīkus izmantot, lai saglabātu saikni ar klāt neesošu darbinieku, kā nodrošināt darba izpildi un kontroli? Kā saglabāt kolektīva iekšējo komunikāciju pozitīvu? Kā organizēt sapulces, plānot laiku? Un ko no jauniegūtā paņemt turpmākajam darbam, arī tad, kad atgriezīsimies klātienes darbā? Uz šiem jautājumiem mēs mēģināsim rast atbildes aplūkojot dažādu muzeju pieredzi.

Muzejpedagoģija: “Virtuālā muzejpedagoģija”
Vadītāja Ieva Priede

2020. gads bijis izaicinājumu bagāts muzeju izglītības jomā. Ierastās muzejpedagoģijas nodarbības 2020. gadā bija ierobežotas un muzeji veidoja un pielāgoja izglītojošos piedāvājumus digitālajā vidē. Vai un kā veidot izglītojošo piedāvājumu digitālajā vidē? Uzzināsim par inovācijām, dalīsimies pieredzē un diskutēsim. 

13:00 – 13:15 Kafijas pauze

 

3.daļa – Kopsavilkums

Zoom / LMB Facebook lapā tiešraidē / Ieraksts LMB YouTube kanālā

13:15 – 14:00

Piedalās tematisko grupu vadītāji: Zane Melāne, Ieva Andžāne, Liene Johansone, Alberts Rokpelnis un Ieva Priede.

Atbalsta: Valsts Kultūrpkapitāla fonds

Plašāka informācija par forumu šeit.