Zaļais dzīvesveids – tas ir dzīvesveids, kuram ir pēc iespējas mazāka ietekme uz dabas resursiem un dzīvotnēm pasaulē. Tā ir apzināta izvēle dzīvot tā, lai mūsu ikdienas paradumi būtu ilgtspējīgi un mēs radītu pēc iespējas mazāku slogu dabai. Sabiedrībai gan pasaulē, gan Latvijā kļūstot aizvien ieinteresētākai zaļā dzīvesveida ieviešanā, mēs saskaramies ar diviem būtiskākajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, vai mums ir pietiekamas zināšanas par to, lai ikdienā izdarītu “zaļākas izvēles”? Vai braukt iepirkties uz attālu beziepakojuma veikalu ir labāk nekā iepirkties piemājas veikalā, uz kuru var aiziet ar kājām? Vai auduma iepirkuma maiss ir labāka izvēle, ja to lieto “tikai” gadu? Otrkārt, mēs aizvien vairāk saskaramies ar zaļmaldināšanu. Mums visapkārt ir daudz “dabai draudzīgu preču un pakalpojumu”, bet kā zināt, ka uzņēmums patiešām ir ieguldījis ilgtspējīgos ražošanas risinājumos, ne tikai attīstījis veiksmīgu zaļo mārketingu?
Mums kā indivīdiem nebūtu jāuzņemas viss atbildības slogs. Zaļā dzīvesveida principiem jābūt ietvertiem visās valsts politikas nozarēs. Tas ir arī viens no Eiropas Zaļā kursa pīlāriem – aprites ekonomika, kura paredz, ka ikvienas politikas izstrādē tiek ņemtas vērā vides prasības un atbalstīti tikai tādi risinājumi, kas ir pēc iespējas mazkaitīgāki dabai.

Rasa Šmite un Raitis Šmits jau kopš 90. gadu vidus darbojas mākslas, zinātnes un jauno tehnoloģiju krustpunktā. Viņu māksla ir balstīta radošos eksperimentos, mākslas un zinātnes pētījumos. Viņi ir jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji, RIXC galerijas kuratori, RIXC mākslas un zinātnes festivāla organizatori un recenzētā žurnāla un grāmatu sērijas Acoustic Space galvenie redaktori. Rasa Šmite ir profesore Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmā un Mākslas pētījumu laboratorijas vadošā pētniece. Raitis Šmits ir asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. 2017. gadā Raitis Šmits bija Fulbraita pētnieks CUNY Graduate Center Ņujorkā. Kopš 2017. gada Rasa Šmite darbojas arī Lietišķo zinātņu un mākslas universitātes (Šveicē) projektā Ekodati.

Abu mākslinieku mākslas darbs "Deep Sensing" pašlaik ir apskatāms izstādē "Dekoloniālās ekoloģijas" līdz 2023. gada 15. janvārim. “Deep Sensing” jaunajā mākslas darbā mākslinieki, veicot pētījumu Irbenes radioteleskopā, vēlas kritiski paraudzīties uz modernās civilizācijas radītajiem instrumentiem, kuros manifestējas mūsu intelekts, iztēle un izzināšanas vēlmes un, kas paplašina mūsu maņu pasauli, kaut arī pastāv ārpus mūsu ķermeniskās pieredzes un pat apkārtējās vides un dabas…  “Deep Sensing” projektā mākslinieki izmantos jaunas “attālinātās” sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses, lai radītu jaunas nākotnes vīzijas, kas darbotos sociālā ekoloģiskā virzienā. Instalācijas daļa ir arī pirms 20 gadiem kopā ar mākslinieku Mārtiņu Ratniku veidotais RT-32 video, kā arī no jauna producētais mākslas darbs "Deep Sensing".

Maija Krastiņa ir komunikācijas speciāliste un organizācijas Zero Waste Latvija komunikācijas vadītāja. Viņa ir bezatkritumu un minimālisma dzīvesveida entuziaste un brīvajā laikā ar prieku dalās savā pieredzē par atkritumu samazināšanu.

Jana Simanovska ir 14. Saeimas deputāte, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja, Vidzemes augstskolas pētniece, partijas "Progresīvie" Jūrmalas nodaļas vadītāja, “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes locekle. Pilsoniski aktīva pētniece, projektu eksperte, raksta un konsultē par zaļo publisko iepirkumu, aprites ekonomiku un kaitīgo vielu ietekmes samazināšanu.

Liene Brizga-Kalniņa ir Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja. Ar vides un dabas komunikācijas tēmām Liene strādā pēdējos desmit gadus, tiecoties izprast attiecības starp cilvēkiem un dabu bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes laikmetā. Pirms tam darbojusies sabiedrisko attiecību jomā. Studējusi filozofiju un politikas zinātni.

Saruna notiek sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu.

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Izstādes atbalstītāji un partneri: ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Kultūras punkts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Zaļā brīvība, LODE, Getliņi EKO, RIXCl Dailes teātris, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

*Diskusija tiks ierakstīta audio formātā un vēlāk pieejama https://sharedfutures.eu/.../exhibi.../decolonial-ecologies/

Diskusiju un izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.