Šī gada RIXC Mākslas zinātnes festivāls ar nosaukumu "Symbiotic Sense(s)" norisināsies no 2024. gada 23. līdz 25. oktobrim Rīgā, Latvijā, pētot mākslu, tehnoloģijas un kolektīvo inteliģenci no sensorās uztveres un paplašinātās apziņas perspektīvas. Festivāla “Symbiotic Sense(s)", kas atrodas simbiotiskās mākslas estētikas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā, mērķis ir aptvert simbiotisko domāšanu, iedvesmojot kultūras sarunas par sadarbību un veicinot kolektīvo rīcību simbiotiskākas nākotnes virzienā. 

Simbioze, jēdziens, kas ir radies bioloģijā, apzīmē sadarbību starp dažādām sugām, veidojot evolūcijas gaitu. Sākot ar Linna Margila (Lynn Margulis) celmlauža darbu par simbiotiskajām sistēmām un beidzot ar mūsdienu diskusijām, piemēram, par paplašināto apziņu (izpratni par to, ka mūsu smadzenes, ķermenis un vide ir cieši saistīti) vai holobiontiem (veidojas, apvienojoties dažādām sugām, kas kļūst par ekoloģisku vienību), izpratne par dažādu sugu savstarpējo saistību ir paplašinājusies. Šajā kontekstā festivāls "Symbiotic Sense(s)" tiecas izpētīt mākslas, tehnoloģiju un kolektīvā intelekta krustpunktus.

Šī simbiotiskā līdzāspastāvēšana, kas sakņojas kopīgajā biosfēras vidē, uzsver maņu uztveres nozīmi nelineāras, netiešas saziņas un sadarbības veicināšanā. Tomēr līdzās pastāvēšana tiek uzturēta sarežģītā sociotehnoloģiskā vidē, kas balstīta uz progresīvām inteliģentām tehnoloģijām, kurās smadzenēm kā centralizētam lēmumu pieņemšanas mehānismam ir prioritāte. Šāds uzsvars parasti izslēdz uz maņām balstīto mācīšanos, zināšanu un lēmumu pieņemšanu, kas balstās uz sensoro pieredzi un citiem “inteliģentiem” un kognitīviem procesiem ārpus smadzenēm, kuri ir izplatīti visā cilvēka ķermenī, ne tikai cilvēku pasaulēs un mūsu planētas sistēmās.  

Tā dēvētā sestā maņa, kas balstīta uz simbiotisku sensorās uztveres izpratni, ir izvēlēta, lai iezīmētu asis, ap kurām tiks veidotas jaunas simbiotiskas nākotnes vīzijas un utopijas. Taču tā nav tikai metafora; arī jaunie zinātniskie atklājumi iedvesmo meklējumus pēc simbiotiskas izpratnes. Mēs zinām, ka piecas cilvēka maņas tiek uztvertas, izmantojot maņu orgānus. Bet kā ir ar neizprotamo “sesto” maņu? Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka tā patiešām varētu būt “simbiotiska”, norādot, ka tai ir nozīmīga loma baktēriju kopienās, piemēram, uz dzīvniekiem. Viena no šādām “maņām” ir “magnetorecepcija”, kas dažiem organismiem ļauj noteikt magnētisko lauku navigācijas nolūkos. Putni, zivis un citas radības, kurām, kā tiek uzskatīts, piemīt šī maņa, var izmantot Zemes vājo magnētisko lauku navigācijai. Cita “simbiotiskā” maņa, “solarrecepcija”, kā to aprakstījis Duglass Kans (Douglas Kahn), sinhronizē mūs ar planētas sistēmas cikliem (cirkādiskajiem  ritmiem). Viņš apgalvo, ka mūsu acis ne tikai nodrošina redzi, bet kalpo arī kā saules sensori. Šīs maņas ir vēl izteiktākas augu pasaulē, kur to ķermeņi ir ļoti atšķirīgi no cilvēku un dzīvnieku ķermeņiem; tās ir “ārējās maņu sistēmas” bez orgāniem, kas veicina saprātīgu uzvedību, lai gan tām trūkst smadzeņu. Tādējādi simbiotiskās maņas ir izšķirošas, lai izprastu paplašināto apziņu, kas kalpo fundamentāli jaunam skatījumam uz kopdzīvi uz mūsu planētas.

Šī gada festivāls pievērsīsies simbiotiskajām maņām kā galvenajai perspektīvai, pētīs to saistību ar paplašināto apziņu un kolektīvā intelekta idejām, aicinot uz steidzamu nepieciešamību pēc jaunām vīzijām, mākslinieciskiem un utopiskiem projektiem kultūras attīstībā. Šī ideja paredz, ka simbioze nosaka mūsu eksistenci, uzsverot mūsu pilnīgu savstarpējo atkarību no vides un planētas sistēmas. Karolīna A. Džounsa (Caroline A. Jones) ir teikusi: “Jo ātrāk mēs atmetīsim egoisma jēdzienu - vai tas būtu individuāls vai ģenētisks -, jo labāk”. Mūsu apziņai un izdzīvošanai ir ļoti svarīgi kopīgi apzināties mūsu atkarību no planētas sistēmas. Ja mēs nespēsim pielāgoties, mūsu liktenis var būt izmiršana

Šajā saspīlējumā starp rietumu kultūras tradicionālo individualitātes jēdzienu izaicināšanu un citām vēsturiskām trajektorijām festivāls meklē jaunus veidus, kā veidot simbiotiskas attiecības, lai veidotu mūsu nākotni. Ja rietumu kultūrā dominējošais individuālisms tiek kritizēts, aicinot atteikties no tā simbiotiskas evolūcijas labā, tad, gluži pretēji, citās (Centrālās un Ziemeļaustrumu) Eiropas kultūrās, kuras ietekmē vēsturiski uzspiests kolektīvisms, piemēram, Latvijā, festivāla norises vietā, tiek meklētas pārskatītas savstarpējās sadarbības formas, atskatoties atpakaļ, lai atrastu mūsu pagātnes labāko praksi un sadarbojoties ar vietējām, tradicionālajām un minoritāšu kultūrām ar atšķirīgu izcelsmi un vēsturiskajiem ceļiem. Pašreizējo globālo konfliktu un politiskās polarizācijas kontekstā šie atšķirīgie viedokļi starp šīm vēsturiskajām attīstības paralēlēm piedāvā auglīgu augsni jaunām idejām un vīzijām par ilgtspējīgāku nākotni, kuras pamatā ir simbiotiska līdzāspastāvēšana.

Iedvesmojoties no šīs spriedzes starp paralēlām norisēm - no sākotnējā priekšlikuma par simbiozi kā evolūcijas teoriju bioloģijā līdz mūsdienu idejai par holobiontiem kā sarežģītu organismu kopumu, kas dzīvo ciešā sadarbībā viens ar otru, no vienas puses, un no agrīnajām “cilvēka un datora” simbiozes vīzijām līdz mūsdienu “maņu mašīnām”, no otras puses, festivāls sniegs platformu māksliniekiem, zinātniekiem, tehnologiem un teorētiķiem, lai iesaistītos šo koncepciju izpētē.

"Symbiotic Sense(s)" aicina dalībniekus pārskatīt robežas starp sevi un citu, cilvēku un mašīnu, dabisko un mākslīgo. Festivāla, kas atrodas simbiotiskās mākslas estētikas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā, mērķis ir veicināt simbiotisko domāšanu, iedvesmojot kultūras sarunas par sadarbību un veicinot kolektīvu rīcību simbiotiskākas nākotnes virzienā. Piešķirot nozīmi mūsu maņām un metaforiski izprotot sesto maņu kā apziņas paplašinājumu ārpus cilvēka, festivāla mērķis ir izpētīt jaunus veidus, kā sajust un iztēloties mūsu turpmāko līdzāspastāvēšanu. 

Izstādēs, performancēs, darbnīcās un konferenču diskusijās festivālā tiks aplūkotas tādas tēmas kā: paplašinātā apziņa, ārējās sensorās sistēmas, dabiski mākslīgās vides, jutīgās mašīnas, mākslīgā dzīvība, simbiotiskās zinātnes, dabas kultūras un kolektīvs intelekts.

Kuratori: Rasa Šmite, Raitis Šmits

 RIXC Jauno mediju kultūras centrs 

Festivālu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, šogad izstādi atbalsta Eiropas Komisija projekta “EMAP Expanded” ietvaros, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Kontakti: rixc@rixc.org; 

+371 26546776 (Rasa Šmite); 

Adrese: Lenču iela 2 - 60, Rīga, LV 1010, Latvija.

Plašāka informācija:
https://festival2024.rixc.org/