2014. gada janvārī RIXC aizsāka vērienīgu projektu, aicinot iesaistīties hiperbolisko plakņu tamborēšanas akcijā. Gandrīz divi simti iedzīvotāju no visas Latvijas uztamborēja pa gaišam plaknes gabaliņam „balto domu mākonim”, tādējādi vienlaikus radot akcijas dalībnieku sociālo tīklu. Tā paša gada oktobrī, kim? laikmetīgās mākslas centrā norisinājas matemātiķes Dainas Taimiņas izstāde "Hiperboliskās plaknes un ilgtspējības tīkli", kurā šis balto domu mākonis tika izstādīts.

Nu, 2016. gada novembrī, Dainas Taimiņas izstāde un latviešu tamborētāju darbi ir aizceļojuši uz Somijas pilsētu Keravu, kur tie izstādīti Keravas mākslas muzejā. Izstāde apskatāma līdz 2017. gada 3. martam. Šī iemesla dēļ, Daina Taimiņa mums uzrakstījusi vēstuli:

"Man bija liels prieks saņemt ielūgumu piedalīties izstādē Dzīparu vīzijas, ko 25.novembrī atklāja Somijas pilsētā Keravā, kas ir tikai 20 minūšu ērta vilciena brauciena attālumā no Helsinkiem. Liels paldies RIXC par atbalstu Baltā domu mākoņa sūtīšanai uz Somiju. Ir prieks, ka Latvijas kopdarbs atkal ir izstādīts, šoreiz kopā ar vēl diviem Rozā mākoņiem, kurus tamborēja Keravas rokdarbnieču grupa, kas sevi ironiski sauc par “trakajām tamborētājām”. Tas ir tāpēc, ka šovasar jau viņas bija piedalījušās lielā tamborēšanas maratonā – kopā ar slaveno Olek no Ņujorkas radījušas Rozā māju. Rozā mākoņi tapa no šā projekta pāri palikušās dzijas.

Es Keravā ierados 23.novembrī, un tad arī notika mana atkalsatikšanās ar Balto mākoni, ko nmebiju redzējusi kopš mēs to pirms diviem gadiem noņēmām kim? Izstāžu zālē. Visas Baltā mākoņa daļas bija izpakotas no kastes un gaidīja mani uz liela galda.

Godīgi sakot, man pirmā brīdī likās, ka līdz izstādes atklāšanai nepagūšu visu atpiņķerēt un sakārt, bet man talkā nāca palīgi un divu dienu laikā izdevās visus trīs mākoņus dabūt pie griestiem.SINKKAA izstāžu zāle ir kādreizējais mēbeļu salons, kas tagad piemērots izstāžu vajadzībām un ir lieliska telpa dažādām izstādēm. Baltais mākonis ir redzams uzreiz no ieejas skatoties pa kreisi. Tas ir tieši virs mana izstādes mīļākā darba – Sanni Weckman Hillevi (Vecāsmātes portrets). Māksliniece gribēja, lai vecmāmiņa viņai iemāca aust lupatu deķi, taču vecmāmiņai pēkšņi saslima un nomira, un Sanni mācījās aust pati, izmantojot lietotu palagu un apģērbu strēmelītes (http://sanniweckman.com/index.php/hillevi-2/).

Ar atmiņām šajā izstādē ir saistīti vairāki darbi. Sanni Weckman darba priekšā ir Elinas Juopperi Mantojums - kubs, kurā māksliniece minimālistu stilā sakārtojusi raanu segu kolekciju, ko viņa turpina vākt. Savulaik šīs segas ar kokvilnas/linu diegos ieaustām dažādu krāsu vilnas joslām bija katrā somu mājā, tagad šī tradīcija izzūd. Katrai segai ir pievienota zīmīte ar ziedotāja vārdu. Tuija Teiska šai izstādē piedalās ar instalāciju Tēvs, piedod man. Instalācijā izmantotas mirušā tēva medību trofejas un apbalvojumi, kas aptīti ar melnu diegu. Turlu izcelsmes, tagad Somijā dzīvojošā māksliniece Melek Mazici savas atmiņas attēlojusi ar izšuvumiem, spalvām un gleznojumiem uz kanvas, kas iestiprināta kādreiz tik populārajos izšūšanas rāmjos.

Kaijas Papu aptamborēto policijas mašīnu daudzi jau Somijā ir redzējuši. Šajā izstādē ir ne tikai Policijas mašīna, bet arī trīs Kaijas Papu krustdūriena izšuvumi, kuri gan skatāmi tikai tiem, kam pāri 18 – šie darbi ir mākslinieces prtests pret pornogrāfijas lielo izplatību internetā.Taņas Ahmetgalijevas lielformāta darbs Chrysalis fāze apvieno instalāciju, zīmējumu un izšuvumu.Islandiete Rósa Sigrún Jónsdóttir vairākas dienas strādāja pie trauslas instalācijas Islandes ārstniecības augi. Šos botāniski precīzos ziediņus viņa kopā ar palīgiem vispirms tamborēja ar baltiem kokvilnas diegiem, pēc tam stiprināja ar līmi, un visbeidzot rūpīgi izkrāsoja, lai tie atbilstu dabā esošajām krāsām.Hiperboliskās plaknes parā’dās vēl vienā izstādes darbā – instalācijā Sargāsim Baltijas jūru!, ko radījuši Metropolijas Lietišķo zinātņu uni versitātes tekstila dizaina studenti."

Daina Taimiņa ir latviešu matemātiķe, matemātikas vēsturniece un māksliniece. Dzimusi Rīgā, šobrīd Taimiņa ir asociētā profesore Kornella Universitātē ASV. Pirmo hiperbolisko plakni Daina Taimiņa notamborēja 1997. gadā, lai izmantotu to neeiklīda ģeometrijas nodarbībās.