Rasa Šmite, Raitis Šmits. Deep Sensing (Sensorās dzīles). Taivānas Nacionālā Zinātnes un tehnoloģijas centra galerijā, 2024. Foto: Pohao Chi

Aicinām apmeklēt Rasas Šmites un Raita Šmita lekciju 27. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijā, 14. telpā no pl. 14:35-16:05 un uzzināt par abu mākslinieku jaunākajiem darbiem – no "Atmosfēriskā meža" līdz "Sensorajām dzīlēm"!

Mākslas praksē, kas saistīta ar imersīvu (“ieskaujošu”) tehnoloģiju izmantošanu jaunas pieredzes iegūšanai, rodas būtiska plaisa starp imersīvo pieredzi un reālo vidi. Šādos “imersīvajos” darbos liela uzmanība bieži vien tiek pievērsta vizuālam piesātinājumam, kas distancē skatītāju no apkārtējās vides realitātes, tostarp jatājumiem par klimata izmaiņām.

Tomēr tieši šai “plaisai” ir liela nozīme imersijas studijās kā neizpētītai teritorijai, radot un kontekstualizējot "dabiski mākslīgās" vides. Divi no Rasas Šmites un Raita Šmita jaunākajiem mākslas darbiem "Atmosfēriskais mežs" (2020) un "Sensorās dziles" (2023) demonstrē abu mākslinieku radošās izpētes rezultātus, strādājot ar zinātnes idejām un vides datiem, lai radītu imersīvu (“ieskaujošu”) audio vizuālu pieredzi.

“Atmosfēriskais mežs” ir virtuālās realitātes mākslas darbs, kurā vizualizēti apkārtējās vides procesi un klimata izmaiņu ietekme uz mežu Šveices Alpos. Darbs tapis sadarbībā ar meža pētniekiem un klimata zinātniekiem no Šveices; nominēts Purvīša balvai 2021.
Mākslas darbā skatītājs var ne tikai staigāt pa virtuālo priežu mežu, bet arī aplūkot to no apakšas, doties cauri koka stumbram (kas izskatās kā liesmojošs mirgojošu daļiņu stabs) un pacelties augstu virs koku galotnēm… Emocionāla pieredze tiek radīta padarot rezamus tādus neredzamos procesus dabā kā koku augšana mijiedarbībā ar vidi; darbā tiek vizualizēti tādi dati kā augsnes mitrums, gaisa temperatūra, sveķu uzkrāšanās koka mizā (kas kalpo par aizsardzības sistēmu insektu uzbrukuma vai klimata izmaiņu izraisīta sausuma gadījumā) un gaistošās emisijas (ko atpazīstam kā ierasto skujkoku mežu smaržu, īpaši saulainā un karstā vasarā).

Savukārt “Sensorās dzīles”, ir daudzkanālu audio-video instalācija par kosmiska mēroga mijiedarbību starp norisēm Saules sistēmā un Zemes ekosistēmā. Darbā vizualizēti un sonificēti dati no novērojumiem Irbenes radio teleskopā, pārvēršot tos imersīvā animētā punktu mākonī. Darba aizsākumi meklējami RIXC leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā “RT-32. Akustiskā kosmosa laboratorija” (2001), kas notika Irbenes radioteleskopā vien dažus gadus pēc šī kādreiz slepenā militārā objekta nonākšanas zinātnieku pārziņā.
Atgriežoties Irbenes radioteleskopā šodien mākslinieki saskaras ar citu situāciju: pēc pagājušā 20. gadsimta grandiozajiem Kosmosa iekarošanas plāniem, mēs beidzot esam “piezemējušies uz Zemes”  vai, “vismaz esam ievirzīti citā gultnē”, kā norāda franču filozofs Bruno Latūrs, atgādinot, ka klimata pārmaiņas un vides problēmas kļūst arvien kritiskākas. 

Tiecoties izprast šīs gigantiskās antenas pretrunīgo valdzinājumu mūsdienās, mākslinieki vēlas jautāt: kāpēc (atkal) ar Zemi mums nepietiek? 

Ar saviem mākslinieciskajiem pētījumiem, multisensorām datu vizualiizācijām un imersīviem mākslas darbiem, Rasa Šmite un Raitis Šmits vēlas paplašināt klimata pētījumu robežas, aktualizējot vides zinātnes iespējamo mijiedarbību ar kosmosa pētījumiem, vienlaikus kontekstualizējot to sociāli ekoloģiskā un ģeopolitiskā perspektīvā. Šo darbu radītā imersīvā multisensorā pieredze ir centieni padarīt sabiedrībai pieejamāku sarežģīto klimata zinātni un vides pārmaiņu ietekmi un mērogu. 

http://smitesmits.com

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski pazīstami mākslinieki un jauno mediju kultūras novatori Latvijā, kas strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Rasa un Raitis ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori (http://festival2024.rixc.org). Rasa Šmite ir profesore RTU Liepājas akadēmijā, Raitis Šmits ir profesors Latvijas mākslas akadēmijā. Rasa un Raitis darbojas arī kā pētnieki un lektori Eiropā un ASV: Rasa Šmite ir arī pētniece Bāzeles Mākslas un dizana akadēmijā Šveicā (kopš 2017), bijusi viesprofesore HfG Mākslas un dizaina akadēmijā Kalrsūē (Vācijā), un abi kopā ar Raiti Šmitu vadījuši lekciju kursus MIT Mākslas, kultūras un tehnoloģiju fakultātē (ACT) (lektori 2018-2021, kopš 2022 – vieslektori) Bostonā, ASV.

Savā mākslinieciskajā praksē, Šmiti darbojas kā mākslunieku duo, kopīgi radot mākslas darbus, kuros tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, ekoloģiju un klimata izmaiņām. Šmitu mākslas darbi ir izstādīti Latvijas Nacionālās mākslas muzejā Rīgā, HeK Bāzelē, Ars Electronica centrā Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stoholmā, Mediju un mākslas centrā ZKM Karslrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē, OCAD Onsite galerijā Toronot, Kanādā, ONX Onsassis galerijā Ņujorkā, ASV, MEET Digitālās kultūras centrā Milānā, Taivānas Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju centrā, un citviet.
2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. un 2021. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” (kuratori Pīters Veibels, Bruno Latūrs), ZKM, Vācijā.

https://act.mit.edu/about/people/rasa-smite/

https://act.mit.edu/about/people/raitis-smits/