RIXC Lauku rezidence.

Priecājamies paziņot pirmos RIXC Imersīvās mākslas un dabas rezidenču programmas māksliniekus! Māksliniekus izvēlējās RIXC sadarbībā ar partneriem: Zone Sound Creative (Taivāna), Photinus Studio (Ukraina), NAIA Dabiski mākslīgā intelekta mākslas asociācija / Naturally Artificial Intelligence Art Association (Vācija) un Gētes Institūts Rīgā.

RIXC uzņems pirmos izvēlētos māksliniekus: Jučina Čena (Yuchin Chen, Taivāna), Krista Dintere (Latvija), Anna Manankina (Ukraina/Vācija), Izabella Mūniha (Isabella Münnich, Vācija), Oleksandrs Siruss (Oleksandr Sirous, Ukraina), Adnans Softičs (Adnan Softić, Vācija) un Ivo Tauriņš (Latvija).

RIXC REZIDENČU MĀKSLINIEKI, 2025

JŪNIJS, 2025
Adnans Softičs (Adnan Softić, Vācija)
sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, projekta “Dabas rezonanse” ietvaros

Adnans Softičs. Foto: Alberto Novelli.

Adnans Softičs (Vācija) ir digitālais mākslinieks, kura darbi sapludina robežas starp digitālo pasauli un fizisko vidi. Viņa darbi pievēršas dabas neredzamībai un komunikatīvajiem aspektiem un piedāvā poētisku un filozofisku ekoloģisko jautājumu izpēti. Izmantojot polāro pētījumu zinātniskos datus, viņa darbs ļauj piedzīvot ar klimatu saistītās pārmaiņas skaņu pasaulē.

Adnans Softiks. Klimaton – ieklausoties izzūdošajās ainavās, 2023. “KLIMATON ARCTIC≈2020” klimata datu instruments tiks izmantots, lai kopā ar latviešu māksliniekiem veidotu skaņas kompozīcijas un performanci.

Vācu mākslinieks Adnans Softičs sadarbosies ar latviešu skaņu māksliniekiem no Rīgas un Liepājas, iesaistot tos kopīgi veidot skaņu kompozīcijas un performanci “Klimaton – klausoties izzūdošajās ainavās”, izmantojot mākslinieka paša radīto “klimata datu” instrumentu, kurā par skaņas avotiem ir izmantoti dati no Arktikas. Performance rezidences noslēgumā norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivālā 2025.

Skaņas objekts un klimata datu instruments “KLIMATON ARCTIC≈ 2020” ir balstīts uz fundamentālu notikumu zinātniskajā pētniecībā: 2020. gada beigās no Arktikas atgriezās Alfrēda Vegenera institūta (Alfred Wegener Institute) pētniecības ekspedīcija MOSAiC, kas vairāk nekā gadu vāca datus, izmantojot kilometru garu mērstaciju tīklu. Tā ir līdz šim lielākā zinātnisko datu vākšana no šī reģiona un, iespējams, arī viena no pēdējām liela mēroga liecībām par izzūdošo Arktikas ainavu, ko zinātnieki uzskata par “galveno klimata pārmaiņu liecinieci”.

Šis instruments ir hibrīds starp sonifikācijas ierīci un mūzikas instrumentu, kas veicina atvērtu pieeju datiem.

JŪLIJS, 2025

Krista Dintere (Latvija)

Krista Dintere. “Forest Garden Greenhouse” koncerts, 2021. Siltumnīcas laboratorija, RIXC Lauki rezidence.

Krista Dintere ir māksliniece no Liepājas, kura darbojas skaņas mākslas, eksperimentālās kompozīcijas, mediju mākslas un radošās pētniecības jomās. Māksliniece bieži darbojas ar ierakstītām skaņām, kuras izmanto gan veidojot ''īpašvietu” instalācijas, gan skaņu ainavu kompozīcijas, atklājot kompleksās attiecības starp lauka ieraksta faktualitāti un fiktīvām skaņas pasaulēm, kas radītas mākslinieciski interpretējot faktisko.

Rezidences ietvaros māksliniece pievērsīies vides skaņu izziņai divos veidos projektā ar nosaukumu "Balss - Atbalss". Pirmajā, iedvesmojoties no skaņas ainavu kompozīcijas un ekoloģijas tradicionālajām ierakstu un pēcapstrādes metodēm, meklējot rezidences tuvākās apkārtnes vietai raksturīgās skaņas. Otrā, ar tādu pat lauka ierakstu attieksmi dodoties izpētīt mašīnmācīšanās rīku radītās ne-vietu skaņas ainavas. Procesā tiks veidotas hibrīdas skaņas ainavu miniatūras, kuras izvietot telpiskā instalācijā.

JŪLIJS–SEPTEMBRIS, 2025

Jučina Čena (Yuchin Chen, Taiwan)
sadarbībā ar Zone Sound Creative (Taivāna)

Jučina Čena. Foto: Hsuan Li

Jučina Čena ir Taivānas multimediju māksliniece, kura šobrīd dzīvo Berlīnē. Jučinas darbos tiek aplūkotas harmonijas/ disharmonijas un asociācijas/disacociatīvas sajūtas starp laiku, telpu un sevi, bieži vien no digitālās mediācijas, signālu tulkošanas un klausīšanās perspektīvas, lai pētītu jaunas apkārtējās vides izpratnes un uztveres formas.

 

Jučina Čena. Es dzirdēju, ka esmu kaļķakmens pie jūras, 2025.

“Es dzirdu, ka esmu kaļķakmens pie jūras” (I hear that I am limestone by the sea) ir mākslinieciskās pētniecības projekts, kas pēta sajūtu, materialitātes un laika robežas, pētot kaļķakmeni, kas atrodas starp okeānu un sauszemi. Kaļķakmens, ko gadu tūkstošiem veidojušas ģeoloģiskās pārvērtības, augstas temperatūras, milzīgs spiediens un bioloģisko atlieku uzkrāšanās, var uzskatīt par dinamisku arhīvu - tādu, kas glabā un nes vides datus, tostarp tektoniskās pārmaiņas, ekoloģiskās izmaiņas, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus okeāna un planētas mērogā, kā arī informāciju, kas vēl nav atšifrējama. Šie arhīvi nav slēgti vai statiski, bet gan poraini, caurlaidīgi un atvērti, pastāvīgi apmainoties ar apkārtējo vidi. Mijiedarbojoties ar dzīvajiem organismiem, ūdens straumēm, viļņiem, eroziju un atjaunošanos, kaļķakmens nemitīgi pārinterpretē savu vidi, veidojot mainīgu epistēmas lauku. Mākslas darbā tiek izmantota kaļķakmens materialitāte, struktūra un sastāvs, izmantojot dekonstrukcijas un liešanas procesus, lai tā iekšējās, porainās arhīva telpas pārvērstu skulpturālos un skaņas objektos. Koncentrējoties uz taktilās uztveres un klausīšanās iespējām, projekts eksperimentē un piedāvā alternatīvu ģeoloģiskās uztveres veidu.

JŪLIJS–SEPTEMBRIS, 2025

Oleksandrs Siruss (Oleksandr Sirous, Ukraina)
sadarbībā ar Photinus Studio (Ukraina)

Oleksandrs Siruss. Foto: Lelde Gūtmane

Oleksandrs Siruss ir skaņu un mediju mākslinieks, kas strādā ar lielām datu kopām un mijiedarbības un komunikācijas principiem tīmekļa vidē, kā arī veido sarežģītas simulācijas vides, izmantojot mākslīgo intelektu. Viņa pieredze animācijā un komiksu veidošanā ir ietekmējusi viņa praksi, liekot viņam pastāvīgi meklēt netriviālu pieeju stāstu stāstīšanai un kompozīcijai mediju darbos.

Oleksandrs Siruss, mākslas darba vizualizācija.

RIXC “Lauki” rezidencē mākslinieks pārveidos lauku rezidences vidi par aktīvu dalībnieku spekulatīvajā naratīvajā ekosistēmā. Mākslinieka projekts pētīs robežu starp materiālo un nemateriālo pasauli, attīstot hibrīdās būtnes - mašīnas - radības, kas rezonē ar neredzamiem spēkiem un vides signāliem.

Veidojot nelielas robotizētas sistēmas un siltumnīcā veicot augšanas eksperimentus, mākslinieks radīs adaptīvu objektu tīklu - katrs reaģēs uz vietai specifiskiem signāliem un pastiprinās tos. Šīs hibrīdsistēmas, iedvesmojoties no frontes ekoloģijas haosa un evolūcijas algoritmiem, radīs dzīvu infrastruktūru, kas attīstīsies gan digitāli (reāllaika simulācijās), gan materiāli (kinētiskās skulptūrās un terārijos veidotos organismos).

 

JŪLIJS–SEPTEMBRIS, 2025

Izabella Mūniha (Isabella Münnich, Vācija)
sadarbībā ar NAIA Dabiski mākslīgā intelekta mākslas asociāciju / Naturally Artificial Intelligence Art Association (Vāciju)

Izabella Mūniha. Publicitātes foto.

Izabella Mūniha ir starpdisciplināra māksliniece, kas pārvietojas starp digitālajām tehnoloģijām un fiziskām intervencēm, reflektējot par cilvēka uztveri, komunikāciju, sugu savstarpējām attiecībām un sociālo piederību. Viņas praksē zinātniskās tēmas tiek apvienotas ar mākslinieciskām pieejām, radot imersīvas instalācijas un aicinot uz aktīvu līdzdalību. Viņa rod mierinājumu un iedvesmu dabā, piepildot savu digitālo arhīvu ar vietējo mežu faktūrām, krāsām un formām. Viņas pašreizējā prakse pievēršas agrīnajiem ekofeminisma jautājumiem un sarežģītajām attiecībām starp cilvēku un māti zemi.

Izabella Mūniha. Aužot nākotni (Weaving the Future), 2025.

RIXC “Lauki” rezidencē māksliniece radīs mākslas darbu “Aužot nākotni” (Weaving the Future) , kurā ietilps 3D ieskenēti dabas elementus, piemēram, plaukstoši ziedu pumpuri, kas kalpos kā pamats auduma objektu veidošanai, pētot to unikālās dabiskās formas un tehnometodoloģiskos trūkumus. Tekstilmākslas darbs tradicionāli tiek uzskatīts par sieviešu darbu, kas bieži vien netiek pamanīts vai noniecināts, tomēr viņu zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, aužot mūsu pasauli. Šūt nozīmē iztēloties. Mākslas darbā būs attēlotas pārdomas par ziedēšanu, augšanu, vairošanos, nākotnes dzīvības formām, darbu, atkritumiem, sieviešu darbu un nākotnes dzīvības formām.

 

AUGUSTS, 2025

Ivo Tauriņš (Latvija)

Ivo Tauriņš. ”Forest Garden Greenhouse” koncerts, 2020. Siltumnīcas laboratorija, RIXC Lauki rezidence. Foto: Didzis Grodzs

Ivo Tauriņš padziļināti pēta apkārtējās vides un telpas akustikas fizikālo skanējumu, tādā veidā sniedzot iespēju klausītājiem saklausīt pat visniansētākās, ikdienā nesaklausāmās skaņas un trokšņus. Ivo Tauriņš studējis Jauno mediju mākslu RTU Liepājas akadēmijā, kā arī Bauhaus-Veimāras Universitātē Mediju mākslas un dizaina maģistrantūras elektroakustiskās mūzikas un eksperimentālā radio apakšprogrammās. Stažējies telpu akustikas zinībās Vācijas uzņēmumā Müller-BBM GmbH. Jaunākais Ivo skaņdarbs “Dab+” ir iekļauts Baltijas un Ziemeļvalstu tiešsaistes skaņu mākslas radio izlasē “Burn_Slow” starpdisciplinārās mākslas, dizaina, pētniecības un aktīvisma festivāla “Pixelache 2021” ietvaros.

Plānotā skaņas kompozīcija tiks veidota RIXC rezidences “Lauki” ietvaros. Darba pamatā būs lokācijai specifiski lauku ieraksti, kuros tiks fiksētas gan dabiskās vides skaņu ainavas, gan arī cilvēka klātbūtnes akustiskie nospiedumi šajā Kurzemes vietā.
Iegūtais skaņas materiāls tiks kompozicionāli strukturēts un pēcapstrādāts, izmantojot daudzkanālu, binaurālās skaņas un citas telpiskās pēcapstrādes tehnikas, lai veidotu telpiski izteiktu klausīšanās pieredzi. Klausītājs tiks aicināts uztvert vidi caur skaņu - kā juteklisku un reflektējošu ainavu, kurā saplūst dokumentalitāte un radoša interpretācija.
Kompozīcija paredzēta kā patstāvīgs elektroakustiskās skaņas mākslas darbs, kas pielāgojams skaņas instalācijai konkrētā telpā, akcentējot telpas akustisko identitāti un klausīšanās estētiku.

 

AUGUSTS–OKTOBRIS, 2025

Anna Manankina (Ukraina/Vācija)
sadarbībā ar NAIA Dabiski mākslīgā intelekta mākslas asociāciju / Naturally Artificial Intelligence Art Association (Vāciju)

Anna Manankina. Publicitātes foto.

Anna Manankina ir starpdisciplināra mediju māksliniece, kas strādā digitālo tehnoloģiju jomā, izmantojot video, VR un AR, instalācijas, mākslīgo intelektu, 3D animāciju ar uzsvaru uz posthumānismu un feminisma praksi. Savos darbos viņa aptver plašu jautājumu loku: no ģeopolitiskām situācijām un varas struktūrām līdz tīri intīmām dzīves sfērām, pievēršas vardarbības un dzimuma identitātes tēmai, sievietes pozīcijai mākslas un sociālajā kontekstā.

Anna Manankina. Dārzkopības zeme (Gardening State), 2025. Vizualizācija.

“Dārzkopības zeme” ir interaktīva instalācija par augšanu, simbiotiskām attiecībām un digitālajiem dārzkopības rīkiem, ko mēs izmantojam, lai veidotu mūsu kopīgo nākotni. Pirmkārt, šis projekts sastāv no 3D drukātām skulptūrām, kuru pamatā ir spekulatīvas augu sugas, un tām pievienota uz kustībām reaģējoša skaņa. Lai gan māksliniece cer, ka savulaik iznīcinātajos dārzos nākotnē atkal dīgs daba un augi, viņa tomēr atzīst, ka šie dārzi nekad vairs nebūs tādi, kādi tie bija. Piemēram, simtiem tūkstošu kvadrātmetru Ukrainas augsnes ir piesārņoti ar bīstamām vielām, un vēl 14 miljoni kvadrātmetru zemes ir piesārņoti ar iznīcināto militāro objektu un munīcijas paliekām. Mākslas darba mērķis ir būt pierādījumam mūsu eksistencei, vēstures un notikumu atbalsij, kas risinās Ukrainas zemē.