Felipe Kastelblanko. Borrachero sapnis un kvantu augs, 2025
Izstāde “Starp augiem” (Unter Pflanzen) no 2025. gada 16. marta līdz 17. augustam ir apskatāma ”Sinclair-Haus” muzejā Bādhomburgā/Frankfurtē, kurā ir aplūkojami mākslas darbi, kas tapuši Šveices Nacionālā zinātnes fonda (SNSF) finansētā pētniecības projekta ”Augu_intelekts. Mācoties kā augam” (Plants_Intelligence. Learning Like a Plant”) ietvaros Mākslas un dizaina akadēmija Bāzelē (FHNW, Šveicē). Projektu vadīja galvenā pētniece un izstādes līdzkuratore Ivonne Volkārta (Yvonne Volkart).
Izstāde aicina palēnināt tempu. Ieklausīties. Sastapt augus. Cik bieži mēs ejam tiem garām, tos neievērojot? Cik reti atceramies, ka mūs ar tiem saista gan elpa, gan ēdiens un apģērbs? Mēs pastāvīgi atrodamies starp augiem – izstāde aicina iepazīties ar saviem kaimiņiem un attīstīt augu maņu. Izstādi kūrē Katrīna Meijere (Kathrin Meyer) un Ivonne Volkārta sadarbībā ar Moricu Oligu (Moritz Ohlig) un Sofiju Olivoto (Sophie Olivotto).
Izstāde “Starp augiem” ir rezultāts sadarbībai starp muzeju ‘Sinclair-Haus” un pētniecības projektu “Augu_intelekts” Izstādē apskatāmi trīs jauni mākslas darbi, kurus projekta ietvaros radījuši Felipe Kastelblanko (Felipe Castelblanco), Hulija Menša (Julia Mensch), Rasa Šmite un Raitis Šmits, kā arī projekta partneru Urzulas Dammas (Ursula Damm) un Ajēnana Kinčoa Huahibio (Ayênan Quinchoa Juajibioy) mākslas darbi.
Felipes Kastelblankas, Hulijas Menšas, Rasas Šmites un Raita Šmita jaunie mākslas darbi tiks izstādīti RIXC Mākslas zinātnes festivālā 2025, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā, no 2025. gada 16. oktobra līdz 23. novembrim.
Augu_intelekts
Pašreizējie pētījumi liecina, ka augi ir sarežģītākas būtnes, nekā iepriekš tika uzskatīts. Pētniecības projekts “Augu_intelekts. Mācoties kā augam” atklāj augu intelekta diskursu dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs un mākslā. Projekts pēta intelekta konceptualizāciju un tās mijiedarbību ar tādiem jēdzieniem kā prāts, apziņa, komunikācija, atmiņa, lēmumu pieņemšana, problēmu risināšana, mācīšanās un subjektivitāte. Projekts atklāj vai šī konceptualizācija padara jēgpilnu augu uzvedību un vai tā veicina jaunu skatījumu uz dzīvo būtņu un zemes savstarpējām attiecībām.
Izstādē ir apskatāmi projekta rezultātā tapušie darbi, ko radīja mākslinieki Felipe Kastelblanko, Hulija Menša, Rasa Šmite un Raitis Šmits.
https://plants-intelligence.ch/about/
Felipe Kastelblanko. Borrachero sapnis un kvantu augs, 2025
Ceļinieks dreifē starp vīziju un realitāti, nesot Kamëntšá tautas gudrību, kur laiks sabrūk un nākotne ir sajūtama, nevis redzama. Vīrietis ir Kolumbijas pamatiedzīvotājs, kura ceļu ved eņģeļtaures jeb brugmansijas.
Felipes Kastelblanko mākslas darbs “Borrachero sapnis un kvantu augs” (Borrachero Dreaming and the Quantum Plant) izseko neparedzētajam ceļojumam, ko veic darba galvenais varonis, Kolumbijas pamatiedzīvotājs, kurš pēc saskares ar eņģeļtaurēm ir pēkšņi pārceļojis no Putumajo, Kolumbijā uz Šveices Alpiem un urbānajām ainavām.
Stāsts par borrachero andaki norisinās kaut kur starp vīzijām un kvantu lēcienu uz attālu vietu un laiku, kas sāk atšķetināties, kad ceļotājs pamodina augu, kas ļauj savienoties ar sevi un citiem augiem, sasaistot atmiņas, pagātni un tagadni. Filma skar Kolumbijas un Amazones reģionā dzīvojošo Kamëntšá tautas etnomedicīnas praksi, kuriem joprojām ir cieša saistība ar iedarbīgo eņģeļtauru dzimtas augu. Vietējie iedzīvotāji to dēvē par borrachero andaki un šī auga toksiskums to ir padarījis par vienlaikus nāvējošu un dievišķu būtni. Tā norīšana vai pat smarža var izraisīt smagas halucinācijas un īslaicīgu atmiņas zudumu. Taču, šamaņu vidū tas ir iecienīts augs, jo tas ļauj tiem, kas to lieto, paredzēt nākotni nevis ar vīzijām, bet gan ar sajūtām.
Hulija Menša. Amarants kā politisks augs, 2025.
Hulijas Menšas darbs “Amarants kā politisks augs” (Amaranth as a political agent) ļauj klātienē rūpīgi vērot augu uzvedību. Zīmējumiem ir ilga un sarežģīta vēsture botānikā un koloniālajās zinātnēs – kolonizatori un Eiropas botāniķi izmantoja botāniskās ilustrācijas, lai kataloģizētu eksotisko augu valsti, ar kuru viņi saskārās, piemēram, Amerikas kontinentā pēc Spānijas iekarošanas.
Māksliniece Hulija Menša izmanto lauka zīmējumus no cita rakursa – nevis lai kataloģizētu nezāles vai “ilustrētu” to raksturīgās un estētiskās īpašības, bet gan kā metodi, lai palēninātu novērošanas laiku. Zīmēšana darbā tiek uztverta kā domāšanas veids, kas, palēninot laiku, liek zīmētājam palēnināt tempu, izsekot auga īpatnībām un saasināt savas uzmanības un novērošanas sajūtas bez tehnoloģisko ierīču izmantošanas. Māksliniece vēlas kļūt lēnāka – turpināt attīstīt uztveres sajūtas, kas viņai ļauj izprast ne tikai veģetācijas, bet arī nezāļu vēsturiskās un politiskās īpašības. Zīmēšana ir arī metode, kā veikt vizuālas piezīmes par amaranta (kaķastes) augšanas paradumiem, ļaujot veidot saikni starp amaranta un citu rezistentu nezāļu raksturīgajām iezīmēm – to skaitā politiskajām.
Kopš 1996. gada Argentīnā ieviešot transgēno lauksaimniecību, amarants bija pirmais savvaļas augs, kas attīstīja rezistenci pret agroķimikālijām, augot ĢM laukos.Tas ir Amerikā sastopams augs – tā sēklas saglabāja pamatiedzīvotāji, neraugoties uz spāņu kolonizatoru aizliegumu, un mūsdienās tas ir visplašāk izplatītā pret glifosātu izturīgā nezāle.
Rasa Smite, Raitis Smits. Solarceptors, 2025.
Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs “Solarceptors” (Saules ķērāji) pēta “augu inteliģenci” pievēršoties ziedu evolūcijas un daudzveidīgo sugu straujās rašanās mistērijai pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu. Darbs ir tapis trīs gadu pētniecības projekta “Augu intelekts” ietvaros, kurā, sadarbojoties ar zinātniekiem un pētniekiem no Šveices, mākslinieki radīja virtuālās realitātes pieredzi, kuras pamatā ir mākslinieciska vīzija par ziediem kā metaforiskām “acīm”, kas seko līdzi saulei, sinhronizējot auga diennakts ritmus ar planētu cikliem. Virtuālās vides veidošanā izmantoti augi no mākslinieku eksperimentiem ar lupīnām, ievācot datus par augšanas procesu, vides ietekmi un gaismas uztveri.
Izstāde “Starp augiem”
“Mēs daudz laika pavadām “starp augiem”, taču reti tos apzināmies un maz ko saprotam par to spējām”, uzskata izstādes “Unter Pflanzen” (“Starp augiem”) kuratore Katrīna Meijere (Kathrin Meyer),aicinot palēnināt tempu, ieklausīties un no jauna iepazīt mūsu fitogēniskos kaimiņus – kā jutīgas, vienotā tīklā saistītas dzīvas būtnes.
Izstāde notiek Mākslas un dabas muzejā “Sinclair-Haus”, Bādhomburgā / Frankfurtē, Vācijā, kur jau kopš 1982. gada tiek kūrētas starpdisciplinārās izstādes un pasākumi, kas pēta dabas uztveres, izpratnes un pārdomu iespējas caur mākslas prizmu. Šādā veidā muzejs izgaismo dabas, kultūras un zinātnes savstarpējās attiecības, paverot jaunu skatījumu uz to mijiedarbību.
Izstāde “Unter Pflanzen” ir viena no galvenajām muzeja šī gada izstādēm, kuras publisko atklāšanu 16. martā apmeklēja gandrīz 1000 cilvēku, pierādot augu tēmas aktualitāti. Kuratori uzsver, ka jau kopš 2000. gadu sākuma arī mākslas un humanitārajās zinātnēs ir vērojama pieaugoša interese par augiem kā pastāvīgām, aktīvām būtnēm. Augi padara dzīvi uz zemes iespējamu tās pašreizējā formā. Tie dažādos veidos apmierina cilvēka pamatvajadzības, nodrošinot, piemēram, gaisu elpošanai, pārtiku ēšanai un izejvielas apģērba izgatavošanai. Izstādes mākslinieku darbi mudina uztvert augus ar visām maņām un novērtēt to individuālās formas, spējas un veidus, kā tie apdzīvo pasauli.
Izstādē “Unter Pflanzen” uzaicinātie mākslinieki pēta, kā augi gadsimtiem ilgi ir veidojuši cilvēku kultūru gan Eiropā, gan Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju kopienās, bet citi rada augu un cilvēku hibrīdus, pētot cilvēku un augu tuvību.
Izstādes mākslinieki: Felipe Castelblanco, Ursula Damm, Thorben Danke, Maya Deren & Tally Beatty, Mary Delany, Wim van Egmond, Kalle Hamm & Dzamil Kamanger, Eduardo Kac, Kahn & Selesnick, Ernst Kreidolf, Debora Lombardi, Jesse McLean, Julia Mensch, Max Reichmann, Mathilde Rosier, Omi-peah Ryding und Roman Schramm, Scenocosme, Ann Shelton, Rasa Šmite and Raitis Šmit, Kiki Smith, Una Szeemann, Ayênan Quinchoa Juajibioy, Lois Weinberger.
Izstāde “Starp augiem” būs apskatāma līdz 2025. gada 17. augustam Mākslas un dabas muzejā “Sinclair-Haus”, Bādhomburgā,Vācijā.
Plašāka informācija:
https://kunst-und-natur.de/museum-sinclair-haus/ausstellungen/pflanzen
Atbalstītāji: Šveices Nacionālā zinātnes fonds (SNSF), pētniecības projekta “Augu_intelekts. Mācoties kā augam” (Plants_Intelligence. Learning Like a Plant, 2022–2025) ietvaros Mākslas un dizaina akadēmija Bāzelē (FHNW, Šveicē).
KONTAKTI
rixc@rixc.org
+371 67228478 (birojs)
+371 26546776 (Rasa Šmite)
+371 25358541 (Līva Siliņa)