Marilū Šaroka. Māja, 2024–turpinās. Sadarbībā ar latviešu ornatologiem, tiks izmantoti dati par Latvijas putniem, lai veidotu skaņu kompozīcijas, ar kurām varēs mijiedarboties apmeklētāji, mainot putnu dziesmu frekvences. Foto: Zoé Thiburs

Šogad tiek uzsākts projekts “Dabas rezonanse”, kas ir sadarbības projekts starp Jauno mediju kultūras centru RIXC (Latvija), Gētes Institūtu Rīgā (Vācija) un Francijas institūtu Latvijā (Francija), kura ietvaros  mākslinieki no Latvijas, Francijas un Vācijas veidos jaunus mākslas darbus, kas padziļināti pievēršas jautājumam par to, kā padarīt uztveramu mūsu apkārtējās vides un dabas trauslumu, izmantojot multisensorus risinājumus un digitālās vizuālās mākslas un skaņu mākslas jomas, atklājot jaunas mākslinieciskas pieejas klimata aizsardzības un ilgtspējības jautājumiem. Projekts veicinās kultūras apmaiņu starp Latviju, Franciju un Vāciju, stiprinot sadarbību starp māksliniekiem un organizācijām šajās valstīs, atklājot atšķirīgas pieejas starpdisciplināriem klimata pārmaiņu jautājumu risinājumiem mākslā.

Projektā piedalās mākslinieki no 3 valstīm, kas sadarbosies rezidencēs un radošajās darbnīcās, rezultātā radot individuālus mākslas darbus. RIXC projektā māksliniekiem dos iespēju attīstīt un izstādīts mākslas darbus paplašinātās realitātes platformā SensUs sensusart.rixc.org. Latviešu mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits izmantojot mākslīgā intelekta (mašīnmācīšanās) algoritmus, paplašinātajā realitātē vizualizēs ziedošo augu evolūcijas procesus – kā tos ietekmē straujās klimata izmaiņas. Šmitu jaunais mākslas darbs “MI herbārijs” būs turpinājums “Solarceptors” (“Saules ķērāju”, 2025), jaunajai imersīvo mākslas darbu sērijai, kas balstās mākslinieciskā pētījumā par ziediem un augu intelektu, vizualizējot neredzamos procesus dabā, kā gaisma ietekmē augu augšanu un ziedēšanu. Savukārt franču mākslinieces Marilū Šaroka (Marylou Sharrock) skaņas instalācijā “Māja” frekvenču daudzveidība un elektroniskās skaņas atveidos Latvijas putnu dziesmas, ar kurām varēs mijiedarboties apmeklētāji, mainot putnu dziesmu frekvences. Vācu mākslinieks Adnans Softičs(Adnan Softić) sadarbosies ar latviešu skaņu māksliniekiem no Rīgas un Liepājas, iesaistot tos kopīgi veidot skaņu kompozīcijas un performanci “Klimaton – klausoties izzūdošajās ainavās”, izmantojot mākslinieka paša radīto “klimata datu” instrumentu, kurā par skaņas avotiem ir izmantoti dati no Arktikas. 

Projekta ietvaros norisināsies mākslas darbu producēšana un rezidences, kuru laikā franču un vācu mākslinieki meklēs sadarbības iespējas ar vietējiem māksliniekiem un ornitologiem, lai radītu jaunus, inovatīvus un uz starptautisku sadarbību vērstus darbus. Projekta rezultāti tiks prezentēti RIXC Mākslas un zinātnes festivāla simpozijā,kas šogad norisināsies no 16. līdz 18. oktobrim, 2025. Festivāla ietvarosLatvijas Mākslas akadēmijā norisināsies 3-dienu simopozijs, kura ietvaros norisināsies performance ar vācu mākslinieku Adnanu Softiču un latviešu skaņu māksliniekiem, kas turpināsies ar vācu mākslinieka vadītajām “Klimaton” radošajām darbnīcām, sonificējot datus un diskutējot ar jaunajiem māksliniekiem par nāktoni, klimata izmaiņām un ilgtspējību.

Latviešu mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits piedalīsies “Dabas rezonanes” simpozijā vakara programmā ar lekciju par “Solarceptors” (“Saules ķērāji”) – zinātniski māksliniecisko pētījumu paplašinātajā realitātē un jaunā, šī projekta ietvaros tapušā mākslīgā intelekta mākslas darba “MI herbārijs” demonstrāciju – pirmizrādi.

Simpozija ietvaros tiks atklāta franču mākslinieces Marilū Šarokas imersīvās skaņas instalācija “Māja”, kas darbosies kā vienas dienas izstāde ar īpašu programmu, gidu vadītām ekskursijām un sarunām ar mākslinieci. Mākslas darbs pēc tam tiks izstādīts Francijas institūtā Latvijā.

Adnans Softičs. Klimaton – ieklausoties izzūdošajās ainavās (Klimaton – listening to the disappearing landscape), 2020–turpinās.

Adnans Softičs. Klimaton – ieklausoties izzūdošajās ainavās, 2020–turpinās. “KLIMATON ARCTIC≈2020” klimata datu instruments tiks izmantots, lai kopā ar latviešu māksliniekiem veidotu skaņas kompozīcijas un performanci.

RIXC rezidencē, kas norisinās sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā, mākslinieks Adnans Softičs veidos jaunu skaņas kompozīciju un sadarbību ar latviešu māksliniekiem, kā rezultātā taps performance, kas norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 simpozijā. 

Performancē “Klimaton – ieklausoties izzūdošajās ainavās” Arktikas ainava parādās kā autonoma balss, kuru var uzrunāt un atskaņot ar klimata datu instrumenta “KLIMATON ARCTIC≈2020” palīdzību. Performancē kopā ar latviešu skaņu māksliniekiem no Rīgas un Liepājas, kas radīs unikālu skaņas, vārdu un vizuālās mākslas simbiozi, mākslinieks vēstīs par klimata pārmaiņām un mūsdienu aktuālajām ekoloģiskajām problēmām.

Skaņas objekts un klimata datu instruments “KLIMATON ARCTIC≈ 2020” ir balstīts uz fundamentālu notikumu zinātniskajā pētniecībā: 2020. gada beigās no Arktikas atgriezās Alfrēda Vegenera institūta (Alfred Wegener Institute) pētniecības ekspedīcija MOSAiC, kas vairāk nekā gadu vāca datus, izmantojot kilometru garu mērstaciju tīklu. Tā ir līdz šim lielākā zinātnisko datu vākšana no šī reģiona un, iespējams, arī viena no pēdējām liela mēroga liecībām par izzūdošo Arktikas ainavu, ko zinātnieki uzskata par “galveno klimata pārmaiņu liecinieci”.

Kopā ar MOSAiC zinātnieku grupu, komponistu Tīsu Minteru (Thies Mynther) un tehnisko komandu, mākslinieks izstrādāja skaņas instrumentu, kas atveido datus no Arktikas kā skaņu – radot liela mēroga sonizētu izzūdošas ainavas portretu. Šis instruments ir hibrīds starp sonifikācijas ierīci un mūzikas instrumentu, kas veicina atvērtu pieeju datiem.

Dažādu ainavas kategoriju dati tiek atskaņoti, izmantojot cilvēku balsis kā taustiņinstrumentu, modulējot tās un radot savdabīgu kora balss skanējumu. Zeme asimilē cilvēka balsi un liek tai “runāt zemes valodā” – tas ir “ģeoloģisks pagrieziens”, apgriezts attiecību tīkls, kurā ainava spēlē cilvēku, nevis otrādi.

Adnans Softičs. Klimaton – ieklausoties izzūdošajās ainavās, 2020–turpinās. “KLIMATON ARCTIC≈2020” klimata datu instruments tiks izmantots, lai kopā ar latviešu māksliniekiem veidotu skaņas kompozīcijas un performanci.

Adnans Softičs (Adnan Softic, Vācija) ir digitālais mākslinieks, kura darbi izpludina robežas starp digitālo pasauli un fizisko vidi. Viņa darbi pievēršas dabas neredzamībai un komunikatīvajiem aspektiem un piedāvā poētisku un filozofisku ekoloģisko jautājumu izpēti. Izmantojot polāro pētījumu zinātniskos datus, viņa darbs ļauj piedzīvot ar klimatu saistītās pārmaiņas skaņu pasaulē.
https://softic.info/

Marilū Šaroka. Māja (Maison), 2024–turpinās.

Marilū Šaroka. Māja, 2024–turpinās. Sadarbībā ar latviešu ornatologiem, tiks izmantoti dati par Latvijas putniem, lai veidotu skaņu kompozīcijas, ar kurām varēs mijiedarboties apmeklētāji, mainot putnu dziesmu frekvences. Foto: Zoé Thiburs

Francijas Institūta rezidencē Latvijā māksliniece veidos mākslas instalāciju sadarbībā ar latviešu ornitologiem. Instalācija atklās, kā putni apdzīvo pasauli ar savu dziesmu starpniecību un cik svarīgi tiem ir pastāvēt un mijiedarboties šajā trauslajā akustiskajā telpā.

Pētot Miserijas purvu skaņas Esonā, darbā ir apvienotas dažādas frekvences un elektroniskie skaņu modeļi, kas atveido purvos sastopamo putnu sugu dziesmas: zīlīšu, dzeņveidīgo, ķīvīšu un citu putnu. Projekta ietvaros, sadarbībā ar latviešu ornitologiem, darbā tiks atveidotas Latvijas putnu dziesmas.

Oscilatori, sekvenceri, filtri... Katra instalācijas daļa ir lodēta ar rokām, sniedzot iespēju klausītājiem mainīt putnu dziesmu frekvences, izmantojot dažādas pogas un potenciometrus. Māksliniece ir izvēlējies izmantot novecojušas tehnoloģijas, priekšroku dodot analogajām elektroniskajām shēmām, nevis standartizētajām digitālajām ierīcēm. Šāda pieeja nodrošina tehnisko ilgmūžību, vienlaikus atspoguļojot skaņu ainavu trauslumu, ko darbs cenšas saglabāt. Līdzīgi kā putnu dziesmas, kas izzūd, šīs tehnoloģijas nes atmiņas par mainīgo pasauli, kurā pretstatā novecojošu tehnoloģiju labošana un atkārtots to inovatīvs pielietojums kļūst par pretošanās aktu pret dzīvības izdzēšanu.

“Māja” pēta līdzību starp elektriskajām ekosistēmām un putnu dziesmām, to darbības loģikas līdzībām. Šis darbs izceļ arī šķietamu paradoksu: tehnoloģiskie rīki, kas bieži vien ir atbildīgi par dzīvības iznīcināšanu, mākslas darbā kļūst par potenciāliem līdzekļiem izzūdošas dabas atjaunošanai. Imersīva mākslīgo putnu – radījumu, kas reālajā pasaulē gandrīz nepastāv, – mājā rada spēcīgu melanholijas sajūtu un met distopisku ēnu uz tagadni. Tajā pašā laikā šī pieredze pastiprina mūsu vajadzību radīt poētiskas un jutīgas patvēruma vietas sabrūkošajā pasaulē.

Marilū Šaroka (Marylou Sharrock, Francija) ir māksliniece, kas specializējas elektroniskajā skaņu mākslā. Viņas darbi pēta dabas maņu pasauli, izmantojot elektronisko mediju prizmu un tehnoloģijas, lai rosinātu pastiprinātu uztveri un mijiedarbību. Veidojot paralēles starp ievainotām ekosistēmām un elektroniskajām sistēmām, viņa rekonstruē un reaktivizē dabas tīklus mākslīgās, bet reizē izteiksmīgās formās.
https://marylousharrock.com/

Rasa Šmite, Raitis Šmits (Latvija). “Solarceptors” un “MI herbārijs” (2025–turpinās)

Rasa Smite, Raitis Smits. “MI herbārijs”, mākslīgā intelekta mākslas darbs “Solarceptors” darbu sērijā, 2025-turpinās. Mākslīgā intelekta modeļu trenēšana: Jurģis Peters. (Skices no eksperimentiem)

Šmitu mākslas darba “Solarceptors” (2025–turpinās) pirmā versija šobrīd ir izstādīta izstādē “Starp augiem” (Unter Pflanzen / Among Plants) “Sinclair-Haus” Dabas un mākslas muzejā Vācijā.  “Solarceptors” ir pētījums, kas apvieno zinātnisko uztveri un māksliniecisko iztēli, lai vizualizētu, kā ziedošie augi uztver un reaģē uz gaismu. Imersīvasi mākslas darbs atklāj kā ziedošie augi mijiedarbojas ar gaismu ne tikai fotosintēzes procesā, bet arī kā daļa no plašākas ekoloģiskās un atmosfēras sistēmas. Izmantojot mākslinieku audzēto lupīnu 3D skenējumus dažādās attīstības stadijās un vides datus, kas iegūti no mākslinieku iepriekš veiktā eksperimenta Šveices Organiskās agrikultūras institūtā (FiBL), darbs atklās, ka ziedi ir kas vairāk nekā reproduktīvie orgāni; tie ir jutīgas gaismas “uztvērēji”, kas savieno augus ar apkārtējo vidi, kas atrodas laikā un telpā. Mākslas darbs atklāj augu unikālo telpisko un laika dimensiju, ierosinot, ka ziedi darbojas kā “saules uztvērēji” – metaforiskas “acis”, kas seko līdzi saulei un sinhronizē auga cirkādiskos ritmus ar planētas cikliem.

Projekta “Dabas rezonanse” ietvaros mākslas pētījuma projekts “Solarceptors” tiks attīstīts jaunā virzienā, izmantojot mākslīgo intelektu, tiks radītas spekulatīvas vizulizācijas (animētu attēlu sērija) par klimata izmaiņu ietekmi uz ziedošo augu evolūciju pagātnē un nākotnē. 

Jaunais mākslas darbs ir daļa no mākslinieku pētījuma par augu intelektu,  izsekojot ziedaugu izcelsmei un evolūcijai, ko Čārlzs Darvins (1879) savulaik nodēvēja par “šausmīgu mistēriju” (abominable mystery), nevarot izskaidrot nedz ziedu straujo rašanās iemeslu, ne arī eksplozīvo evolūciju – kādēļ vienlaikus, ļoti īsā laika posmā, radās tik daudz dažādu ziedaugu sugu, krāsu un formu.

Mākslīga intelekta (māšīnmācīšanās algoritmi) tiks trenēti, lai tie spētu parādīt dabas evolūcijas daudzveidību un ziedu dažādību. Mākslinieku radītā vīzija aizvedīs skatītājus ceļojumā, kas sākas pirms 100 miljoniem gadu, kad ziedi strauji sāka vairoties pārsteidzošā formu un krāsu gammas daudzveidībā, iezīmējot savu “zaļo lielo sprādzienu” dzīvības attīstību. Savukārt mākslīgais intelekts tiks izmantots lai ģenerētu attēlus no 100 herbāriju augiem, vizualizējot eksplozīvo lupīnu daudzveidīgo vairošanos Andu augstienēs, kas atrisina Darvina mistēriju, parādot, ka evolūcija var attīstīties daudz straujā nekā iepriekš uzskatīts.

Pētījuma pirmā daļa - paplašinātās realitātes instalācija “Solarceptors” ir izstrādāta ar Šveices Nacionālā zinātnes fonda (SNSF) finansētā pētniecības projekta “Augu intelekts. Mācoties kā augam” (Plants_Intelligence. Learning Like a Plant, 2022–2025) ietvaros. 

Rasa Smite, Raitis Smits. “MI herbārijs”, mākslīgā intelekta mākslas darbs “Solarceptors” darbu sērijā, 2025-turpinās. Mākslīgā intelekta modeļu trenēšana: Jurģis Peters. (Skices no eksperimentiem)

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki, RIXC Jauno mediju kultūras centra (Rīga) dibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori un recenzētā žurnāla un grāmatu sērijas Acoustic Space galvenie redaktori. Rasa ir profesore RTU Liepājas akadēmijā Jauno mediju mākslas programmā, Raitis - profesors Latvijas mākslas akadēmijā, Vizuālās komunikācijas nodaļā. No 2018-2021 bijuši lektori MIT Bostonā, kā arī lasījuši lekcijas Vācijā, Šveicē, ASV, Kanādā un citviet.  Kopā kā mākslinieku duo, viņi rada vizionārus un pētnieciskus digitālās mākslas darbus un imersīvas pieredzes, sadarbojoties ar zinātniekiem, risinot vides un klimata jautājumus un izmantojot datu vizualizācijas, paplašinātās realitātes un mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Šmitu imersīvie mākslas darbi ir divreiz ir nominēti Purvīša balva 2019 (Mikropasauļu svārstības, Purva Radio, 2018), un Purvīša balvai 2021 (Atmosfēriskais mežs, VR, 2020), kā arī nominēti - International Public Arts Award – Eurasian region 2021), apbalvoti (Ars Electronica 1998, Falling Walls – Science Breakthrough 2021) un plaši izrādīti, tostarp Venēcijas arhitektūras biennālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Elektroniskās mākslas namā Bāzelē, Ars Electronica festivālā Lincā un citās vietās, izstādēs un festivālos Eiropā, ASV, Kanādā un Āzijā.
https://smitesmits.com/