2025. gada 30. oktobris – 2026. gada 4. aprīlis
Atklāšana: 30. oktobris, plkst. 18.00–20.00
Valsts mākslas galerija (State Art Gallery), Sopota, Polija

RIXC sadarbības partneris State Art Gallery Sopotā, Polijā organizē vērienīgu izstādi “Ūdens dzīlēs”, kurā piedalās Rasa Šmite un Raitis Šmits ar savu mākslas darbu "Atmosfēriskais mežs".

“Ūdens dzīlēs. Dzīvās jūras, dzīvie ķermeņi” ir izstāde un pētniecības projekts, kas atklāj mūsu fizisko, emocionālo un garīgo saistību ar okeānu. Izstāde, kas norisinās Sopotas Valsts mākslas galerijā (PGS) sadarbībā ar Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūtu (IO PAN) un Gdaņskas Universitāti, sākas galerijas atrašanās vietā Baltijas jūras krastā un paplašinās līdz plašākai okeāna telpas kontemplācijai, iesaistot starptautisku mākslinieku kopienu.

Izstādes centrālais jautājums ir – ko nozīmē kļūt par okeānu, atgriezt mūsu cilvēka ķermeņus plašajā ūdens telpā, kas klāj lielāko daļu Zemes. Zinātnieki jau sen meklē dzīves izcelsmi okeānā, sākot no plūdmaiņu ezeriem un karstajiem avotiem līdz pat šobrīd dominējošajai teorijai, ka dzīve sākās pie dziļjūras hidrotermālajām atverēm, kur ķīmiskie un enerģētiskie procesi varēja izraisīt evolūciju.

Sākot no šīs hipotēzes par dzīvības izcelsmi okeānā pirms 3,5 miljardiem gadu, izstāde aplūko mūsu iedzimto saikni ar ūdeni – kā mēs esam radušies un turpinām pastāvēt kā daļa no sugu kopienas. Tā pretojas filozofiskajam, reliģiskajam un tehnoloģiski industriālajam antropocentrismam, kas jau sen ir atdalījis cilvēkus no dabas. Ja mēs atbrīvotos no šiem priekšstatiem, vai mēs varētu ieraudzīt sevi kā daļu no lielāka, aptveroša dzīves kopuma, kas pastāv saskaņā ar okeāna dziļajiem ritmiem?
Uztverot okeānu kā saprātīgu būtni, izstāde balstās uz Džeimsa Lovloka (James Lovelock) Gajas hipotēzi, kas Zemi uztver kā pašregulējošu superorganismu, kas spēj uzturēt dzīvei piemērotus apstākļus. Okeāna ekologs un nirējs Glens Ednijs (Glenn Edney) paplašina šo ideju, paziņojot, ka „okeāns ir dzīvs... globāla, dzīva ekosistēma; pašregulējošs veselums, kas ir vairāk nekā tā fizioloģisko daļu kopsumma”. Elpošanas, asinsrites un vielmaiņas procesu, kā arī daudzo dzīvo organismu enerģijas rezultātā okeāns parādās kā milzīgs intelekta kopums — „okeāna prāts”, kas balstās uz savstarpējo saistību un savstarpējo atkarību.
Tieši šīs kolektīvās un ne tikai cilvēku intelekta jēdzieni ir izmantoti izstādē “Ūdens dzīlēs. Dzīvās jūras, dzīvie ķermeņi”, kas atklāj okeāna telpas daudzos slāņus, balstoties uz tādām jomām kā okeāna humanitārās zinātnes, vides pētījumi, kvantu bioloģija, kibernētika, apziņas teorijas, zinātniskā fantastika, dzeja un pamatiedzīvotāju zināšanas. Izstāde ierosina, ka, saprotot okeānu kā dzīvu sistēmu, mēs varam pārdomāt arī savu vietu tajā — nevis kā iekarotāji vai novērotāji, bet kā dalībnieki nepārtrauktā dialogā starp matēriju, kustību un nozīmi.
Vizionējot, reflektējot un transformējot, izstādes apmeklētāji sastapsies ar māksliniekiem, kuri stāsta jaunus stāstus par mūsu saikni ar okeānu. Viņu darbi aicina mūs no jauna iztēloties izrakteņu ieguves un piesārņojuma realitāti, kas raksturo cilvēces pašreizējās attiecības ar jūru. Ekoloģiskās krīzes un nepielūdzamās okeāna iznīcināšanas apstākļos izstāde uzdod jautājumu: kā mēs varam domāt, just un iztēloties plūstošāk? Kā mēs varam atbrīvoties no mūsu ķermeņu un prātu robežām, zaudēt lineārā laika izjūtu un apdzīvot brīnumu un dreifēšanas telpas – telpas, kurās mēs varam sākt kļūt par okeānu?
Kā “kontekstuāli bagāta, emocionāli dziļa un savstarpēji atkarīga” sfēra, okeāns piedāvā spēcīgu modeli starpsugu komunikācijai un līdzāspastāvēšanai laikā un telpā. Izstāde “Ūdens dzīlēs. Dzīvās jūras, dzīvie ķermeņi” cenšas izmantot šī plašā un jutīgā ķermeņa iespējas, lai to izpētītu to gan kā sadarbības partneri, gan kā zināšanu avotu, kas pārsniedz cilvēka sapratni.
Apvienojot māksliniekus, zinātniekus un pētniekus, projekts atspoguļo augošo izpratni par okeānu nevis kā pasīvu vidi, bet kā aktīvu, inteliģentu spēku, kas veido dzīvi uz Zemes. Tas aicina mūs klausīties tā daudzveidīgajās balsīs – bioloģiskajās, ķīmiskajās, garīgajās un poētiskajās – un atklāt no jauna savu vietu tā dzīvajās straumēs.
Izstāde ir aicinājums izkliedēt robežas starp sugām, ķermeņiem un ūdeņiem, un no jauna sajust planētas pulsu, kas plūst caur katru dzīvo būtni.

Mākslinieki: Agnieszka Kurant, Akvilė Anglickaitė, Alex Ayed, Ange Leccia, Barbara Hammer, Cecylia Malik, David Gumbs, Dorothy Cross, Goshka Macuga, Hyung S. Kim, Izabela Pluta, Jean Painlevé, Julia Lohmann, Kati Roover, Kristina Õllek, Kuba Bąkowski, Laetitia Yhap, Marie Jeschke, Rasa Smite & Raitis Smits, Raqs Media Collective, Seba Calfuqueo, Sky Hopinka, Superflex, Xawery Wolski, Yan Tomaszewski, Yiannis Maniatakos. Curators: Joseph Constable, Eulalia Domanowska, Joanna Gemes.

Vairāk informācijas:
https://pgs.pl/