Rasas Šmites publiskā lekcija „Imersīvā klimata iztēle: Multisensorās ekoloģiskās zināšanas” (Immersive Climate Imaginaries: Towards Multisensory Ecological Knowledge) notiks ZHdK, Cīrihē, otrdien, 2025. gada 25. novembrī, plkst. 17.00 kā daļa no lekciju cikla “Saskarnes ekoloģijas” (Interfacing Ecologies).

Kā dati var kļūt par pieredzi? Un kā mākslinieciskā interpretācija var pārvērst zinātniskos datus par ķermenisku ekoloģisko zināšanu apguvi?

Šajā lekcijā tiek Rasa Šmite izseko līdzi saviem pētījumiem un mākslinieciskajiem eksperimentiem ar datiem — sākot no agrīnajiem darbiem sonifikācijas jomā, piemēram, “Dīķa baterija” (2014) un “Purva radio” (2018), kuros baktēriju elektriskās svārstības tika pārvērstas skaņā, līdz nesenākajiem pētījumiem par datu vizualizāciju imersīvās un paplašinātās realitātes vidēs. Tie ietver “Atmosfērisko mežu” (2020), kas vizualizē, kā klimata pārmaiņu ietekmētās meža emisijas mijiedarbojas ar atmosfēras procesiem, un “Solarceptors” (Saules ķērāji, 2025), kas pēta augu uztveres saistību ar gaismu kā inteliģentu procesu. Šajos darbos digitāli skenētas dabas ainavas tiek pārklātas ar vizualizētiem un sonificētiem datu modeļiem par temperatūru, emisijām, mitrumu un gaismu. Ar zinātnisko datu estētisko interpretāciju neredzamie ekosistēmas procesi tiek pārvērsti imersīvās, emocijas izraisošās pieredzēs.

Paplašinot šo pieeju, viņa atklāj imersīvu klimata iztēli kā veidu, kā izpētīt zinātniskās un mākslinieciskās zināšanas savstarpējo saistību. Kā atgādina Pols N. Edvards, „visu, ko mēs zinām par pasaules klimatu — pagātni, tagadni un nākotni — mēs zinām, izmantojot modeļus”, un šis apgalvojums attiecas uz zinātniskajām zināšanām. Pretstatā tam Donnas Haravejas situatīvās zināšanas — sakņotas ķermenī, vietā un attiecībās — aicina uz mākslinieciskām zināšanām, kur klimata dati var kļūt multisensori un ķermeniski.

Balstoties uz Dona Īda (Don Ihde) multisensoro zinātnes koncepciju un Jusofa un Gabrisa klimata tēlu jēdzienu, Rasa Šmite uzskata, ka klimata datu mākslinieciskā “sensorializācija” imersīvās paplašinātās realitātes vidēs var paplašināt zinātnisko zināšanu loku, radot jaunas maņu, uztveres un saiknes ar mainīgo planētu formas.

Lekciju cikls “Saskarnes ekoloģijas” (Interfacing Ecologies) pēta, kā notiek mijiedarbība pasaulē, kas pārsniedz cilvēka sapratni, un kā mēs varam piekļūt šai mijiedarbībai šajā jomā.
Kopā ar viesiem no dažādām disciplīnām un jomām mēs jautājam, kā mēs varam formulēt un praksē īstenot jaunu izpratni par mijiedarbību vidē un ekoloģijā un kā mēs varam risināt šos dzīvei tik tuvos izaicinājumus.
Kuratori: Karmen Franinovic, Duy Bui, Roman Kirschner, Rasa Weber

Rasa Šmite ir māksliniece un pētniece, kas strādā mākslas, zinātnes un imersīvo tehnoloģiju krustpunktā. Viņa ir doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas profesore un galvenā pētniece SNSF finansētajā projektā “Immersion Studies of Climate Experience” (2025–2028) Cīrihes Mākslas universitātē (ZHdK). Viņa ir arī Jauno mediju kultūras centra RIXC (Rīga) līdzdibinātāja. Kopā ar Raiti Šmitu viņa rada vizionārus tehnoloģiski ekoloģiskus un imersīvus mākslas darbus, piemēram, “Purva radio”, “Dīķa baterija”, “Atmosfēriskais mežs” un “Solarceptors” (Saules ķērāji), pētot attiecības starp dabu, tehnoloģijām un uztveri. Viņas darbi ir izstādīti starptautiskās izstādēs Ars Electronica, ZKM, HeK un Venēcijas arhitektūras biennālē, un ir saņēmuši apbalvojumus, tostarp Prix Ars Electronica un Falling Walls Art & Science Award.

Vairāk:
https://interactiondesign.zhdk.ch/events/interfacing-ecologies/