Projekts “Foood” ir evolūcijas mākslinieciskā interpretācija, atgādinot līdzību ar apmēram pirms 7000 gadiem Ziemeļeiropā notikušo ģenētisko mutāciju, kuras rezultātā cilvēkiem izveidojās laktozi šķeļošs enzīms, kas ļāva lietot piena produktus un deva evolucionāras priekšrocības. Projekta “Foood” pamatā ir mākslinieka vielmaiņas bifidobaktērijas ģenētiska modifikācija ārpus ķermeņa, piešķirot tām spēju sintezēt celulozi šķeļošu enzīmu, ko realizē ar trim papildus enzīmu kodējošu gēnu ievadīšanu no koksnes sēnes Trichoderma reesei genoma. Celuloze veido jebkura auga šūnapvalkus. Cilvēku vielmaiņai nesagremojamais celulozes šūnapvalks samazina pārtikas enerģētisko uzturvērtību. Cilvēkiem šādi celulozi šķeļoši enzīmi ļautu gandrīz par trešdaļu efektīvāk izmantot augu valsts pārtikas produktus – kartupeļus, burkānus, kāpostus utt., kuri satur būtisku daļu cilvēkam nesagremojama materiāla (celuloze, hemiceluloze u.tml.), kā arī efektīvāk izmantot jaunus pārtikas resursu veidus vai pat, piemēram, celulozi saturošo koksni un papīru. Šī ideja iekļaujas plašākā kontekstā, kas saistīts ar cilvēku populācijas lielo pieaugumu un pieaugošo pārtikas resursu nepietiekamību un badu. Līdz 2050. gadam mūsu planētas iedzīvotāju skaits, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) speciālistu prognozēm, pārsniegs deviņus miljardus, tas aktualizējis iniciatīvas meklēt jaunus risinājumus pārtikas resursu nodrošināšanai nākotnē.
Projekts tapis sadarbībā ar mikrobiologu Jāni Liepiņu.