Darbā “Nervu lauki” tiek uztverts elektriskais lauks, lai radītu skaņas instalāciju. Tas nozīmē, ka tiek izmantota virkne bezkontakta metožu, lai mērītu cilvēka ķermeņa vai kādu tā daļu pozīciju un orientāciju. Elektriskā lauka uztveršanu izmanto cilvēka un datora interfeisiem, jauniem mūzikas instrumentiem, kā arī automobiļu rūpniecībā. Tā ir arī svarīga sensorā modalitāte vairāku sugu zivīm, delfīniem un bitēm. Tehnoloģiskie lauka uztveršanas pielietojumi, sākot ar tereminu un beidzot ar kapacitatīvo lifta pogu, neaprobežojas tikai ar vienkāršiem tuvuma noteikšanas uzdevumiem. Lauka uztveršanai ir liels potenciāls paaugstināt efektivitāti mūsu mijiedarbībai ar tehnoloģijām un mijiedarbībai ar to starpniecību. Uztverdami elektrisko lauku, mēs iegūstam stāstu par savādu un neredzamu fizisko pasauli. “Nervu lauks” elektriskā lauka sonifikāciju padara par fizisku kanālu un spriedumu ietvaru cilvēka rīcībai. Atkarībā no izmērītā lauka stipruma, mainās tā skaņa, krāsa un skaļums. Improvizēts skaņdarbs ir izveidots no vienkāršiem elementiem, atsaucoties uz aleatoriku, kuras pamatā ir gadījuma un improvizācijas aspekti. Šo tehniku ir izmantojis Džons Keidžs, Pjērs Bulēzs un Janis Ksenakis.
Biogrāfija
Karls Hains Džerons ir dzimis 1962. gadā, Memingemā, Vācijā. Mākslinieks dzīvo un strādā Berlīnē. No 2000. līdz 2006. gadam ir pasniedzis Multimediju mākslu Berlīnes Mākslas universitātē. Viņa darbi ir izstādīti ZKM Karlsruē, Ars Electronica Lincā, Documenta X, ICA Londonā, Walker mākslas muzejā Mineapolisā, BerlinischenGalerie Berlīnē, kā arī San Francisko Modernās mākslas muzejā.