Neko nevajadzētu uztvert kā pašsaprotamu - par trauksmes celšanu un informētiem pilsoņiem

Darbs apskata pašreizējās privātuma pozīcijas un tās politiku, visas pasaules iedzīvotāju novērošanas un drošības jautājumus saistībā ar militāri industriāliem kompleksiem un to redzamajām un slēptajām “slepenās valsts” struktūrām. Darba nosaukuma pamatā ir Dvaita D. Eizenhauera slavenā runa 1961. gadā, kurā viņš brīdina par neregulētu militāru industriālu kompleksu draudiem, brīvas, radošas domāšanas iznīkšanu augstākajā izglītībā un dabas resursu izsmelšanu, nedomājot par to atjaunošanu. Šāds skatījums ir ārkārtīgi būtisks mūsdienās – nesen atklāto plaša mēroga novērošanas programmu, nemitīgu informācijas un reālu karu, universitāšu pārstrukturēšanas un pastiprinātu resursu izsmelšanas kontekstā. Eizenhauera runa nebija zīlēšana kafijas biezumos, gluži otrādi – Eizenhauers apgalvoja, ka “...trauksme un informēti pilsoņi var panākt pienācīgu milzīgas industriālās un militārās aizsardzības mašinērijas saplūsmi ar mūsu miermīlīgajām metodēm un mērķiem...” Eizenhauera runa kalpo par pamatu sistēmisku aktivitāšu kopumam komunikācijas drošības, datu vākšanas, analīzes un atainošanas jomā. Darbs rosina domāt par “trauksmes un informētu pilsoņu” attīstības nosacījumiem sociālos apstākļos, kas, neraugoties uz konstitucionālo aizsardzību, to negarantē.

Biogrāfija

Abrahamsbergs, Bīdermans, Peļhans un Springers ir iesaistījusieš aktivitātēs, kuras cenšas risināt radio mākslu un zinātni, kā arī telekomunikācijas caur radio mākslas, tehniskās kultūras, televīzijas, filmu, koncepltuālās mākslas, elektroniskās mūzikas, mediju mākslas un taktisko mediju prizmas kopš 1980. gadiem. 1990. gados viņu projekti bija Ladomir-faktura, Makrolab, un Wardenclyffe. Šobrīd viņi strādā pie Sistemātiski taktiskajām vidēm, iekļaujot tajā lietotājporgrammu sajaukuma radio programmu, datu agregāciju , analīzi un atspoguļojumu.