Maģiskajam gulbim/ Brīvais kajaks (2011)

“Brīvais kajaks” ir pagaidu transporta infrastruktūra un izpētes transportlīdzeklis – ūdens taksometrs, kurš kursē pa pilsētas kanāliem, brīvu asociāciju peldošā sala. Maksa par braucienu ir saruna. Kajaks ir lēns, mierīgs peldlīdzeklis, kas ļauj pievērsties pārdomām, novērošanai un saskarsmei ar pilsētvides fiziskajām pārmaiņām. Saskarsme uz kajaka pasažierim dod iespēju smelties pieredzi, bet tā vadītājam māksliniekam – pētīt. Vienlaicīgi ar laivas stūrēšanu, tās vadītājs ievirza arī sarunas ar pasažieriem, rosinot diskusijas par progresu un piederību. Ar šo darbu tiek iztaujāts progresa aspekts, kas balstās ātrumā, efektivitātē un savienojamībā, un kā tas atbilst vēlmei pēc autonomijas, mobilitātes un sabiedrības. Tiešsaistē interaktīva karte piedāvā ar atrašanās vietu atzīmētus sarunas fragmentus, kas norisinājušās uz kajaka; tie kategorizēti pēc tēmām. Kāda brauciena laikā ar kajaka taksometru Leas upē tikai atrasta pudele ar vēstījumu. Tas bija adresēts Maģiskajam gulbim, un tajā bija izteiktas vēlmes, sākot ar ikdienišķām līdz fantastiskām; to autors bija nezināms sapņotājs. Brīvais kajaks 2012. gadā saņēmis Mariannas fon Villemeras Digitālās mākslas balvu no Ars Electronica centra un Lincas pilsētas.

Biogrāfija

Manu Lukša ir starpmediju māksliniece, kuras prakse iekļauj priekšstatus par progresu, izmantojot iniciatīvas procesu un liekot spēcīgu uzsvaru uz pētījumiem un sadarbību. Viņa ir platformas ambientTV.NET atklājēja. Platforma paredzēta neatkarīgiem, starpdisciplināriem projektiem un mākslas, tehnoloģijas un sociālā kriticisma krustojumiem. Savos darbos māksliniece pēta infrastruktūru iespējamo nākotni, publiskās telpas ierobežojumus, kā arī apskata datus, kas aprēķināti digitālās tīkla sabiedrībās. Lukšas darbs ir iekļauts Pompidū centra kolekcijā.