Ar telekomunikāciju tīkliem Roberts Adrians sāka strādāt 1979. gadā. 1980. gadā, I.P.Shrp tīklā, mākslinieks iesāka projektu ar nosaukumu Artex – mazu, bet globālu mākslinieku tīklu, kas izmantoja failu apmaiņas tīklu mākslas un komunikācijas projektiem. 80. gados, Roberts Adrians uzsāka un piedalījās projektos, kuri ir kļuvuši plaši pazīstami kā vieni no pirmajiem piemēriem, kuros mākslinieki izmantojuši telekomunikācijas.
Izstāde "Lauki" piedāvā šo darbu dokumentāciju trīs video, piecu dokumentu mapju un grāmatas formā. Video ir balstīti uz vienu no pasākumiem "Pasaule 24 stundās" Ars Electronica festivālā 1982. gadā, "Vīnkūvera IV", Vankūverā un Vīnē 1983. gadā un "Telefona mūzika" Vīnē, Berlīnē un Budapeštā 1983. gadā. Līdztekus video, mapes stāsta par diviem tālākajiem pasākumiem - La Plissure du Texte 1983. gadā, un Kunstfunk 1984. gadā. Grāmatas "Māksla+Telekomunikācijas" (1984) redaktore ir Heidi Grundmana. Tajā ietverti Ērika Gidneja, Roja Askota, Toma Šērmana un Roberta Adriāna teksti, un tā pati par sevi ir svarīgs agrīns dokuments.
Pasaule 24 stundās (The world in 24 hours)
"Pasaule 24 stundās" ir telekomunikāciju projekts, kuru Roberts Adrians radīja festivālam Ars Electronica 82 Lincā. Šajā projektā sadarbojās mākslinieki un grupas no 15 pasaules pilsētām (Vīnes, Frankfurtes, Amsterdamas, Bātas, Vellflītas, Pitsburgas, Toronto, Sanfrancisko, Vankūveras, Honolulu, Tokijas, Sidnejas, Stambulas, Florences un Atēnām).
Mediji: 3 telefonu līnijas (ieskaitot vienu kontrollīniju), bija pieejamas Lincā, tā, lai rastos iespēja izmantot 3 telefona sakaros balstītus medijus jebkurā kombinācijā – realitātē tas nozīmē lēnās skenēšanas TV, faksu un datora tīklu un/vai telefona audio.
Programma: projekts darbojās 24 stundas, sākoties un beidzoties plkst. 12:00 pēc Lincas laika. Pa visu pasauli sekojot pēcpusdienas saulei, uz katru vietu plkst. 12:00 pēc vietējā laika tika zvanīts no Lincas un aptuveni vienu stundu notika apmaiņa ar materiāliem. Tomēr, tā kā elektroniskās komunikācijas pasaule ietver tikai kapitālistiskās industrializētās valstis, plašas zonas palika tukšas – tas nozīmēja, ka dažas vietas tika iekļautas vienā laika zonā, kamēr Āzijas, Indijas, Austrumeiropas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstis netika aizsniegtas.
…………………………………………………………………………………………
Vīnkūvera IV (1979-1983)
Lēnās skenēšanas TV un telefona mūzikas projektu starp Vīni un Vankūveru organizēja Roberts Adrians un Henks Bulls. 1983. gada 4. decembrī skaņas un attēli no Vankūveras un Vīnes mākslinieku performancēm tika sūtīti un saņemti divās telefona līnijās – viena līnija bija paredzēta skaņai, otra - video (lēnajai skenēšanai). Pasākums – zemo tehnoloģiju interaktīvā TV programma – ilga aptuveni trīs stundas. Ņemot vērā laika zonu atšķirības, Vankūverā pasākums norisinājās plkst. 11.00 kā svētdienas brančs, bet Vīnē tas bija vakara pasākums ar sākuma laiku plkst. 20.00. Vīnē telefona mūzikas apmaiņa ar Varšavu un Berlīni norisinājās laikā no plkst. 18.00 līdz 20.00.
…………………………………………………………………………………………
Telefona mūzika (1983)
Tiešraides telefona koncerts starp māksliniekiem Vīnes rietumu daļā, sadalītajā Berlīnē un Budapeštas austrumu daļā. Koncepta pamatā bija vienkārši ignorēt politiskās robežas un izmantot telefonu tīkla elektronisko teritoriju, lai radītu kolektīvu mākslas darbu. Netika jautāta atļauja un problēmas neradās. Blix izmantoja nelielu budžetu, ko piešķīra Österreichische Kultur service, lai zvanītu citiem māksliniekiem, kuri nelegāli pieslēdza savas iekārtas pie telefona, lai nosūtītu skaņas.
Vīnes organizācija: Blix. Vieta: Ōks studija
Budapeštas organizācija: Artpool (Georgijs un Jūlija Galantai)
Berlīnes organizācija: Aufbau Abbau (Reinalds Šumahers)
Biogrāfija
Dzimis 1935. gadā Toronto. Vīnē dzīvo kopš 1972. gada.
Strādā ar dažādiem medijiem, tajā skaitā instalācijām, modeļu veidošanu, gleznošanu, skulptūru un radio.
1979. gadā sāka strādāt ar telekomunikāciju tehnoloģijām un ir organizējis vairākus projektus, tajā skaitā iesaistot faksu, lēnās skenēšanas TV, amatieru radio, BBs utt.
1995. gada aprīlī aizsāka Kustradio OnLine, radio mākslas programmas Kunstradio mājaslapu, vadot to līdz 2000. gada aprīli. 2009. gadā, Adrians saņēma Nam june Paik centra balvu, bet 2011. gadā Austrijas Mediju mākslas balvu.