Daudzviet pasaulē milzīgas lauksaimniecības zemes aizņem ģenētiski modificēti pārtikas pamatprodukti (piemēram, kvieši, soja, kukurūza). Transgēnu bioloģija aizsākās pirms 30 gadiem, un to ir komercializējis ar patentiem aizsargāts korporatīvais sektors. Pret herbicīdiem un kaitēkļiem izturīgas sēklas, pārņemot vairumtirdzniecības tirgu, sola augstu ražību un peļņu bez lielām bažām par ekoloģiju. Šī tīkla instalācija izmanto ASV augstākās tiesas dokumentu lietā “Vernons Hjū Boumans pret Monsanto” (Vašingtonas štats, 2013. gada 19. februāris), pārvēršot to sēklās, kas nemitīgi vairojas. Pāri plašajām lauksaimniecības zemēm tās izplata dievišķs vējš un cilvēka/mašīnas jauda. Instalācija atgādina ne tikai par sēklu korporāciju ietekmi, bet arī par pretvaras potenciālu. “Pagrīdes sēklas” notikumos māksliniece aicina cilvēkus apmainīties ar sēklām un nelieliem augiem un sekot līdzi to attīstībai tīklā.
Pagrīdes sēklas ir izstrādātas ar Mesšifas Eleonoras rezidences atbalstu Lincā, Austrijā un OKNO Briselē, Beļģijā, 2013. gadā.
Notikums – sēklu pagrīdes ballīte
ASV sēklu ražotāju lielā monopolu tendence un Eiropas savienības pēdējie mēģinājumi ieviest jaunas sēklu direktīvas, ir motivējušas cilvēkus apmainīties ar sēklām kopējās tikšanās reizēs. Uz šādām tikšanās reizēm jānes pašu novāktās sēklas un sadīgušos augus lai apmainītos, pieņemtu un ieaudzētu tos, kā arī izpētītu un izsekotu to izplatībai. “Gaidot kamēr augi izdīgs agrajā rītausmā, mēs dalāmies ar ēdienu un stāstiem”.
Kopš atklāšanās Eleonorā, Lincā, Austrijā, pagrīdes sēklu ballītes ir notikušas Mālandā (Renewable darbnīcā), Kemio/Kimito Somijā, Elektropikselī – Nantē, Francijā, Furderfildā – Londonā, OKNO – Briselē, Beļģijā un NAPON autonomijās – Novi Sadā, Serbijā.
Biogrāfija
Kā māksliniece, konceptuāliste, filmu veidotāja un tīklu pētniece, Šū Lī Čenga rada tīklu instalācijas un vairāku spēlētāju performances, improvizētas līdzdalības veidā. Savos filmu scenārijos un mākslas darbu iecerēs, viņa izstrādā zinātniskās fantastikas naratīvus. Māksliniece būvē sociālu interfeisu ar transgresīvu saturu un atvērtu tīklu, kas ļauj piedalīties publikai. Divās dekādēs (80. un 90. gados) piedaloties mediju aktivitātēs Ņujorkā, Čenga noslēdza savu Ņujorkas periodu ar pirmo Gūgenheimas muzeja web mākslas kolekciju Brandon (1998-1999. gads). Kopš pārcelšanās uz Eirozonu (2000. gadā), Čenga ir radījusi vairākus kolektīvus, lai turpinātu daudzās sadarbības un performanču darbus, fokusējoties uz savu starpnozaru mākslas attīstīšanu. Šobrīd atrodoties pēcsabrukuma BioNet zonā, māksliniece apskata vīrusu mīlestību, biogrāfisko hakerismu savā konkrētajā darba posmā.