2018. gada 23. augustā plkst. 18.00 RIXC galerijā Rīgā tiks atklāta jauno mākslinieku izstāde “Objekti atspulgā atrodas tuvāk, nekā šķiet”. Apmeklētājiem būs iespēja pieredzēt darbus, kas ievedīs jaunizveidotās realitātēs, kas stāsta par nākotnes vīzijām, kas patiesībā ir daudz tuvāk mums, kā varētu likties. Jaunie mākslinieki, izmantojot spēles elementus, virtuālās vides un alternatīvu skatījumu uz realitāti, piedāvā patverties un vienlaicīgi apdomāt esošo fizisko realitāti un mūsu saskarsmi ar to. Virtuālās realitātes un imersīvas vides izmantošana mākslā aktualizē jautājumu – vai virtuālā vide var kļūt par atbildi mūsu emocionālajām vajadzībām? Izstāde būs atvērta no 23. augusta līdz 1. septembrim.

Mūsu civilizācija neizbēgami tuvojas tehnoloģiskajai singularitātei – lielai daļai sabiedrības tas asociējas ar apokalipsi un ierastās pasaules beigām. Nonākot sadursmē ar to, visbiežāk izvēlāmies vienu no diviem rīcības modeļiem – risināt situāciju vai slēpties savā komforta zonā.

Paula Ostupe savā darbā “Solution” apskata gaisa piesārņojuma problemātiku un piedāvā izstādes apmeklētājiem aplūkot, kā gaisa piesārņojuma sekas varētu risināt ar kupolu, kurā skābeklis tiek ražots mākslīgi radītās un hermētiski noslēgtās ekosistēmās.

Kaspars Lēvalds ar savu darbu "Human+" piedāvā apskatīt fikcionālas kompānijas "h+c" centru, kur cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, vai savu prātu pārvietot un ievietot digitālā vidē vai pārnest uz jauniem, ilgstpējīgākiem kiberķermeņiem, rosinot jautājumu par cilvēka apziņas un ķermeņa atiecībām un sava prāta un identitātes nodošanu korporāciju rokās.

Līga Vēliņa darbā “Klusā daba” ieved apmeklētājus sirreālā, virtuālā vidē, kurā lietotājs spēles veidā gūst jaunu pieredzi, pārvietojoties un atklājot simbolus un objektus, kas atspoguļo autora bezapziņas fragmentus un dažādus artefaktus.

Ieva Vīksne savā darbā “Tansition” pievēršas apcerīgām pārdomām par mūsu nākotni un ko nozīmēs “pēcnāve” laikmetā, kad tehnoloģijas no rīkiem pārtaps par ar varu apveltītiem, dominējošajiem spēkiem, kad mākslīgi radītas sistēmas aizstās esošos dabas likumus.

Paulas Ostupes, Kaspara Lēvalda un Ievas Vīksnes darbā “Apokalipses muzejs” mākslinieki apskata, kas paliks pēc mums, kad sasniegsim mums zināmās pasaules beigas, un vēl svarīgāk – ko tas par mums pastāstīs nākamajām paaudzēm?

Justīnes Grinbergas videoinstalācijā “sub rosa” skatītājs nonāk izolētā virtuālās vides telpā, kura radīta, lai izbēgtu no realitātes. Tā ir vieta apziņā, kurā cīnāmies ar saviem dēmoniem un noslēpumiem, kas paslēpti zem rozes zieda. Vieta, kur būt tikai ar sevi un būt patiesi atklātam.

RIXC galerija atrodas Lenču ielā 2, Rīgā.

Izstādi organizē Ieva Vīksne, Elektroniskās mākslas un mediju centrs E-Lab ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas MPlab un Valsts Kultūrkapitāla fonda abalstu.

Vairāk informācijas, rakstot uz ieva.viiksne@gmail.com (Ieva Vīksne) vai zvanot uz 22358612.

"Our civilization is inevitably getting closer to the technological singularity – for a large part of society this connects with apocalypse and the end of world as we know it. When confronted with this scenario, we most often choose one of two action models – to solve the situation or hide in our comfort zone.Visitors will have the opportunity to experience artworks that will bring them in newly created realities, which will reflect on future visions, which are actually much closer than we might think.
Young artists through the elements of game, the virtual environment and the alternative views of reality, offer shelter and, at the same time, contemplate the existing physical reality and our interaction with it. The use of virtual reality and the immersive environment highlights the question of whether the virtual environment can become an answer to our emotional needs?" Ieva Vīksne

Justīne Grinberga. SUB ROSA (2018)
Animation, installation
The Latin phrase sub rosa means "under the rose", and is used to denote secrecy or confidentiality. In the video installation, the “sub rosa” viewer enters an isolated virtual environment created to escape reality. A place in the consciousness where you are able to fight with your demons and secrets which are hidden under the rose blossom. A place to be alone and truly open.

Kaspars Lēvalds. HUMAN + (2018)
Virtual Reality
In a distant future, where our society is influenced and led by mega corporations, science has allowed humanity to enter the transhumanism era. Thanks to the new inventions and discoveries of cybernetics and human augmentation, the humanity has been able to move the human mind and place it in supercomputers. The Human + artwork offers a look at the “h+c” center of a fictional company, where people would have the opportunity to choose whether to move their minds to a digital environment or transfer them to a new, more stable cyber body. Thus urging us to think about the relationship of the human consciousness and body, and giving up the rights to our minds and identities in favor of large corporations.

Līga Vēliņa. STILL LIFE (2018)
Virtual Reality
Surreal and virtual environment in which the user is exposed to a new experience by moving and discovering symbols and objects that reflect artefacts and pieces of the author's unconsciousness. The work is based on the abstract surrealism aesthetics, in which the characteristics are achieved through the means of cubism and abstraction.

Paula Ostupe. SOLUTION (2018)
Virtual Reality
Contamination. Irreparable damage.
Ecosystem. The only thing that keeps us alive.

Ieva Vīksne. TRANSITION (2018)
Virtual Reality
It is in human nature to reflect on one's life, its meaning and what happens after the end of life. Religions offer their own vision of the fate of humans (consciousness or soul) after death, but in the future, when technologies turn from tools to dominant forces, artificially created systems may replace existing laws of nature. We will be transferred as data to other types of storage. Recycled consciousness.

Paula Ostupe, Kaspars Lēvalds, Ieva Vīksne. MUSEUM OF APOCALYPSE (2018)
Virtual Reality
What will stay after us, when we reach the end of the known world, more importantly, what will it tell about us to the future generations? The collection of our sins, agony and insults, the artifacts of our lost hope gathered at the Museum of Apocalypse. A virtual environment created in the photogrammetry technique that allows us to experience our self-made apocalypse.

Justīne Grinberga, Kaspars Lēvalds, Līga Vēliņa, Paula Ostupe, Ieva Vīksne are studying at the programme of New Media Art, in Liepaja University.