RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstāde “Kripto, māksla un klimats” norisinās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstāžu zālē 1. stāvā no šī gada 20. septembra līdz 11. novembrim bibliotēkas darba laikā.

Aicinām iepazīties ar izstāžu foto albumiem:
Izstādes atklāšana 20. septembrī. Foto: Juris Rozenbergs. FOTO ALBUMS —>
Festivāla preses konference un ekskursija izstādē 20. septembrī. Foto: Juris Rozenbergs. FOTO ALBUMS —>

Kāda kriptomākslai ir saistība ar klimata izmaiņām? Vai mākslīgais intelekts spēs atrisināt vides problēmas, kuras nav izdevies atrisināt cilvēku intelektam? Un vai ilgstošā “dabas intelekta” ignorēšanas dēļ mums patiešām būs jādzīvo metaversā – savienotā virtuālājā un paplašinātājā realitātē?

Paula Nishijima. Plug-in Habitat, 2022-turpinās. Foto: Juris Rozenbergs

RIXC festivāla izstāde ar šī gada tēmu “Kripto, māksla un klimats” diskutēs, kā šobrīd mainās mākslas un kultūras ainava, kuru no vienas puses ietekmē mākslīgā intelekta, blokķēžu un imersīvo tehnoloģiju attīstība, bet no otras – vēl viens mūsdienu sabiedrības izaicinājums – vides jautājumi un klimata pārmaiņas. 

Šobrīd ne tikai RIXC festivālā un digitālajā mākslā, bet visas sabiedrības uzmanības centrā ir virkne jaunu tehnoloģiju – blokķēžu tīkli, Web 3.0 un NFT, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, virtuālā un paplašinātā realitāte un vīzija par metaversu, kuru ietekmē mainās arī mākslas un kultūras ainava, un aktualizējas arvien jauni vides jautājumi.

Zane Zelmene. Synthetic visions, 2023. Foto: Juris Rozenbergs

Digitālo mediju mākslinieki ir to vidū, kas vieni no pirmajiem pētī, izmanto un kritiski reflektē jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas jaunu formu, estētikas vai pieredzes radīšanā. Taču digitālos māksliniekus ne mazāk interesē, kāda ir šo dominējošo tehnoloģiju ietekme uz vidi, un vai pastāv jēgpilni risinājumi klimata izmaiņu mazināšanā.

Uzdodot jautājumu – ”kāda kriptomākslai ir saistība ar klimata izmaiņām?” pirmajā brīdī šķiet, ka tās savienojums ar vides jautājumiem ir neiespējams, jo kriptomāksla izmanto blokķēžu tehnoloģijas, kas patērē lielus resursus. Tomēr blokķēdēm to caurspīdības un decentralizētā tīkla tehnoloģiju dēļ, piemīt arī potenciāls vides jautājumu risināšanā.

Joana Moll. The Hidden Life of an Amazon User, 2019. Foto: Juris Rozenbergs

Līdzīgi ar mākslīgā intelekta izmantošanu, kam nepieciešami milzīgi enerģijas resursi, kuru izmaksas visbiežāk sedz lietotāji – kā to savā mākslas darbā “Amazon [vietnes] lietotāju slepenā dzīve” atklāj festivāla izstādes māksliniece Džoana Molla (Joan Moll)no Spānijas: ik reizi kad lietotājs meklē vai veic pasūtījumu, tiek iedarbināts neiedomājami garš un sarežģīts kods, kura izprintēšanai būtu nepieciešamas tūkstošiem lapu.

Vēl grandiozāki resursi būs nepieciešami jaunā Web 3.0 tīkla attīstībai, kas balstīsies decentralizētajās blokķēžu tehnoloģijās, nodrošinot meteversa darbību – aizraujošu vīziju par vienotā globālā tīmeklī savienotu 3D digitālo pasauli virtuālajā un paplašinātajā realitātē… Tādēļ kritiskāk noskaņotie mākslinieki, meklējot videi iespējami draudzīgākos risinājumus veidot mākslu blokķēžu tīklos, nereti neatrod tos. 

Memo Akten. Distributed Consciousness, 2021. Foto: Juris Rozenbergs

Ir arī tādi mākslinieki – kā kriptomākslas celmlauzis  Memo Aktens (Memo Akten) no Turcijas, šobrīd dzīvo ASV, kas visdziļāk izpētījuši šos tīklus un ir atraduši risinājumus lietot videi draudzīgākas tehnoloģijas. Memo Aktena mākslas darbs “Izplatītā apziņa” (Distributed Consciousness), kas izstādīts festivāla izstādē, aizsākās kā NFT kolekcija ar 256 unikāliem galvkājiem (tādiem kā astoņkājiem) līdzīgiem radījumiem, kas aptver tādas tēmas kā bioloģiskais un mākslīgais intelekts, izplatītā skaitļošana un galvkāji un ir cilvēka un mašīnas kopīgi radīta meditācija par apziņu, brīvo gribu, dzīvi, nāvi, mākslu, tehnoloģijām, rituāliem, ekoloģiju, ekonomiku un ilgtspēju. 

Izstādē ir skatāmi 13 mākslas darbi, ko radījuši Eiropas mediju mākslas rezidenču platformas EMAP mākslinieki, kā arī latviešu mākslinieki un citi starptautiski atzīti mākslinieki:

Memo Akten (TR/US), Nico Angiuli (IT) & Katerina El Raheb (GR), Emanuel Gollob (AT), Nicolas Gourault (FR), Carolin Liebl & Nikolas Schmid-Pfähler (DE), Rosa Menkman (NL), Joana Moll (ES), Paula Nishijima (BR/NL), Jurģis Peters (LV), Anna Ridler (UK/US), Līga Vēliņa (LV), Ieva Vīksne (LV), Zane Zelmene (LV).

Kuratori: Rasa Šmite, Raitis Šmits (RIXC / LV).

Festivāla izstāde būs apskatāma LNB 1.stāva izstāžu zālē līdz 11. novembrim, bez maksas.

Plašāka informācija:
https://festival2023.rixc.org/

Sekojiet izmaiņām darba laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā:
https://lnb.lv/darba-laiki/

Atbalstītāji:

Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Eiropas mediju mākslas platforma (EMAP),  ES programma “Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, projekts “AUGE 2ND”, ES programma "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (CERV), Liepājas Universitātes Jauno mediju laboratorija MPLab, galerija ASTE, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Mākslas akadēmija, LG Electronics, Reverie, Latvijas Mākslas akadēmija.

Partneri: Latvijas Nacionālais Dabas muzejs

Informatīvie atbalstītāji: Echogonewrong, Arterritory, Satori, Wemakemoneynotart, Diena, Delfi.