Izstāde

ZIEMEĻI. TRANSFORMĒJOŠĀS EKOLOĢIJAS

RIXC galerija, 8. oktobris – 22. novembris, 2015

Atklāšana – 7. oktobrī pl. 19.00

 

Kuratori: Rasa Šmite un Raitis Šmits

Producents: RIXC

 

 

Izstādes darbi:

 

 

No DNS līdz NDA (2015)

Privātums un bioloģiskā informācija

Gisle Froislands (Norvēģija) un Maite Caharavije (Spānija)

 

Laboratorija un videoinstalācija

 

“ASV valdība sadarbībā ar lielākajiem telekomunikāciju operatoriem, tostarp AT&T, ir uzsākusi vērienīgu, nelegālu miljoniem ikdienas amerikāņu privātās komunikācijas un to ierakstu izsekošanu  vismaz kopš 2001. gada.”

 

No Snoudena mēs visi uzzinājām, ka NDA, ASV Nacionālās drošības aģentūra, ir savākusi informāciju no iedzīvotājiem bez nopietna nolūka. Google, Facebook un citi sociālie mediji darbojas kā informācijas sniedzēji NDA informatoriem. Mūsdienās privātums ir daudzu diskusiju priekšmets, kļūdams par neskaidru un kompleksu jēdzienu. E-pasti, tērzētavas, fotogrāfijas, sejas atpazīšana, attiecības ar draugiem, emocionālais noskaņojums – viss novērojamais materiāls, ko mēs pasniedzam ar prieku, atspoguļojas vispasaules patērētāju paradumu kartē.

 

Tāpat kā mēs dalāmies ar informāciju sociālajos medijos, mēs izplatām arī savus ģenētisko informāciju, nemaz to neapzinoties. Projekts “No DNS līdz NDA” aplūko šos jautājumus, savienojot, ietekmējot un mainot mainīgos lielumus, attēlojot datus dažādos veidos, izdarot faktos nebalstītus apgalvojumus un izplatot manifaustus. Mēs nesniedzam risinājumus, bet gan radām galvassāpes.

 

Līdzdarbošanās akcijai “No DNS līdz NDA” tiek iekārtota “dari-pats” laboratorija, lai iegūtu apmeklētāju DNS spirāles. Izmantojot ikdienišķus mājsaimnīcas produktus, skatītāji var sekot vienkāršam “dari-pats” procesam un novērot, kā izskatās viņu DNS spirāles. Apmeklētāji pēc 5 soļu veikšanas var izvēlēties sajaukt blenderī savu ģenētisko materiālu ar citiem apmeklētājiem, izveidojot jaunu, kopīgu DNS. 5 Raspberry Pi ierīces pārraida publiskos DNS ierakstus no datubāzes internetā, un dati tiek sonificēti un vizualizēti monitoros.

 

 

Maite Caharavije (Spānija) ir māksliniece un kuratore, savā darbībā īpaši pievēršas starpdisciplinārām mākslas formām, video un digitālajai mākslai. Maite Caharavije ir viena no  LaptopsRus/CrisisRus, sieviešu performanču mākslinieču tīkla, dibinātājām kopā ar Šu Lī Čengu un Lūsiju Egaņu. Maites Caharavijes darbi daudz izstādīti starptautiskā mērogā, dažas no izstādēm – “NSA” Francijas institūtā Kamerūnā,  “NETSCOPIO” Laboratory Arte Alameda Mehiko, “A Vladi Tale” Vladikaukāzā, Krievijā, “G.O.D, Garden of Delights” Media Facades European Festival, “MEETING|REUNION” Museo Nacional de Arte Reina Sofía, Medialab-Prado un Matadero Madrid 2010. gadā. Maites Caharavijes videodarbi tikuši izstādīti Venēcijas biennālē, Museo Centro de Arte Reina Sofía, MACBA un Fundación Telefónica. Maite Caharavije ir mediju mākslas pasniedzēja Camilo Jose Cela universitātē.

http://maitecajaraville.org

 

 

Gisle Froislands (Norvēģija) studējis datorzināti, informācijas zinātni, TV producēšanu un mākslu Bergenā, Norvēģijā. Viens no BEK – Bergenas Elektroniskās mākslas centra – dibinātājiem un festivāla Piksel dibinātājs un vadītājs, kas fokusējas uz atvērtā koda tehnoloģiju lietojumu mākslā. Gisle Froislands pēta to “blēdīgās lamatas, kurās datoru un mediju industrija vēlas mūs ievilināt”. Gisle Froislands pārvērš šīs vienvirziena lamatas par dialogiem, atklājot slēptās varas struktūras, uzskatot, ka mediju kritika, ne digitālā interpretācija var atbrīvoties no kontekstuālām atsaucēm.

 

Gisle Froislands ir vairāku stipendiju ieguvējs un daudz piedalījies izstādēs Norvēģijā un ārpus tās. Gisles Froislanda darbi tikuši izstādīti vairākos starptautiskos festivālos, kā Electrohype, Dissonanze, Transmediale, Borealis, Ultima, MakeArt, Pixelache, Mal au Pixel un Electropixel. Sadarbojies ar KKNull, Emi Maeda, VuNhatTan, John Hegre, Lasse Marhaug, BAKtruppen and Motherboard.

http://gislefroysland.com

 

 

- captions of the images (place taken, taken by whom etc.)

Pikslaverk festival, Reykjavik, Iceland, 23rd of May 2015

Artists courtesy.

 

 

 

METABOLISKĀ DOMINANCE (2014–2015)

Gints Gabrāns (Latvija)

 

Transformāls darbs

                                    

ASV Aizsardzības ministrijas Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra DARPA 2004. gadā izsludināja konkursu ar mērķi nodrošināt iespēju karavīriem ilgstoši veikt kaujas operācijas un pārvietoties bez pārtikas krājumiem. Projektā “Metaboliskā dominance” mēs piedāvājam ģenētiski modificētas cilvēku gremošanas sistēmas baktērijas, kuras sintezē celulozi šķeļošus enzīmus.

            Celuloze ir vienkārša cukura glikozes polimērs. Celuloze veido jebkura auga šūnapvalkus. Šādi celulozi šķeļoši enzīmi dotu iespējas kareivjiem iegūt barības vielas no jebkuriem pieejamiem augiem un koksnes vai arī pilsētas kaujas apstākļos – no papīra. Piemēram, ja izdodas radīt pilnu celulozes šķelšanas procesu no 100 g papīra (kas satur celulozi) iegūst par 11% vairāk kilokaloriju nekā no 100 g maizes (attiecīgi 400 un 355 kcal).

            Pirmo šāda veida baktēriju izveidi mēs jau esam veikuši. Ārpus cilvēka (G.G.) ķermeņa, tika ģenētiski modificētas gremošanas sistēmas bifidobaktērijas, piešķirot tām spēju sintezēt celulozi šķeļošus enzīmus. Tas tika veikts sadarbībā ar mikrobiologu Jāni Liepiņu un uzņēmumu GenScript (http://www.genscript.com).

            Lai ģenētiski modificētās baktērijas nesaskartos ar kareivja organismu, paredzēts izmantot biokapsulas, ko izstrādājis medicīnas doktors Dr. Deivids Loftuss no NASA's Ames Research Center un ko būtu mērķtiecīgi pielāgot šī projekta vajadzībām. Dr. Loftuss izveidojis biokapsulas, lai transgēnie organismi nesaskartos ar astronauta organismu, bet to sintezētās molekulas aizsargātu astronautu no radiācijas. Biokapsulas veidotas no oglekļšķiedras tīklojuma, kas ir pietiekoši blīvs, lai kapsulā noturētu salīdzinoši lielos, sintētiskos organismus, bet laistu cauri daudz mazākās terapeitiskās molekulas – mūsu projekta gadījumā, transgēno bifidobaktēriju sintezētos celulozi šķeļošos enzīmus.

 

Gints Gabrāns ir plaši pazīstams latviešu mākslinieks, galvenokārt rada instalācijas un jauno mediju mākslas darbus. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnodaļā. No 1992. gada ir piedalījies ap 70 grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, no 1994. gada līdz 2011. gadam ir izveidojis 13 personālizstādes, to skaitā arī 2007. gadā ar projektu “Paramirrors” piedalījies 52. Venēcijas mākslas biennālē Itālijā. 2005. gadā ieguvis “Hansabankas” mākslas balvu. Gabrāns četras reizes ir ticis izvirzīts augstākajam apbalvojumam latviešu mākslā – Purvīša balvai.

 

Līdzās prominentiem pētniekiem un Nobela balvas laureātiem viņa darbi “Asinsgaisma” un “Ne vilnis, ne daļiņa” ir publicēti iespaidīgajā Vācijas mākslas un mediju centra "ZKM" zinātnisko rakstu grāmatā "Molekulārā estētika".

 

 

DĪĶA BATERIJA. ZAĻĀS ENERĢIJAS POĒTIKA (2014–2015)

Rasa Šmite un Raitis Šmits / RIXC (Latvija)

 

Vizualizāciju izdrukas, video

 

“Dīķa baterija” ir mākslas un zinātnes pētniecības projekta “Biotricity” turpinājums, ko veic RIXC māksliniki Rasa Šmite un Raitis Šmits. Lai novērotu baktēriju enerģijas ģenerēšanas procesu brīvā dabā, tiek izmantota laikmetīga zinātnes valoda un instrumenti, un novatoriskas tehnoloģijas. 2014. gada vasarā LU Botāniskā dārza dīķī Rīgā tika uzstādītas sešas “baktēriju šūnas”. Attēli no tīkla kameras tiešraides un baktēriju enerģiju svārstību mērījumi tika nosūtīti internetā, padarot dzirdamas un redzamas citādi neredzamās  norises dabā – piemēram, to, kas notiek dīķa dibenā un ko mēs parasti neredzam un nedzirdam. Savāktie dati septiņu mēnešu ilgajos “Dīķa baterijas” novērojumos no vasaras līdz ziemai ir pārvērsti datu ainavu vizualizācijās, video un skaņas kompozīcijā, radot sajūtamu un emocionāli pieredzi – zaļās enerģijas poētiku.

http://rixc.org

 

Producents – RIXC, Rasa Šmite un Raitis Šmits – mākslinieciskā koncepcija, vizualizācijas, skaņas kompozīcija, Voldemārs Johansons – sonifikācija, Mārtiņš Ratniks – video montāža, Artūrs Gruduls – zinātniskie risinājumi un novērojumi, LU Cietvielu fizikas institūts – projekta partneris un zinātniskie risinājumi, Aigars Alnis – programmētājs, tehniskais atbalsts, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija – projekta partneris, tehniskais atbalsts.

 

 

Darba autori Rasa Šmite un Raitis Šmits ir RIXC dibinātāji un mākslinieki, kas gandrīz jau divdesmit gadus aktīvi darbojas laikmetīgās mediju mākslas laukā. RIXC un Šmitu māksla ir “ilgstoša” – tā veidojas novatorisku ideju, radošu eksperimentu, mākslas un zinātnes pētījumu rezultātā, tiecoties atklāt robežu starp redzamo un neredzamo, zināmo un nezināmo. Starptautisko atzinību mākslinieki ieguva 90. gados būdami interneta radio mākslas un jaunās digitālās kultūras avangardā. Viņu agrīnas darbs “Xchange interneta radio globālais tīkls”, kas 1998. gadā saņēma Ars Electronica balvu, atrodas topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā. Radošajos meklējumos Šmiti nereti iesaista arī citus māksliniekus vai zinātniekus, kas kļūst par darbu līdzautoriem. Tādējādi RIXC tiecas realizēt radikālākās 20. gs. avangarda mākslas idejas un jauno mediju mākslinieku utopijas par kolektīvo autorību, procesa nozīmi un mākslas objekta dematerializāciju.

 

 

 

akA (2014–2015)

Rihards Vītols (Latvija)

 

Video, instalācija, trauks ar mākoņūdeni.

 

Tuvāko divdesmit gadu laikā uz sauzzemes pieejamais dzeramais ūdens vairs nebūs lietojams uzturā. “akA” ir unikāla metode, kā ikdienā cilvēki varēs iegūt dzeramo ūdeni. Ļaudis ar skatu nākotnē jau laicīgi būs sākuši vākt datus par debesjumu virs sava īpašuma. Jo lielāks mākoņu blīvums, jo dārgāks īpašums. Parādīsies jauna veida tautsaimniecība – mākoņkopība. Tiks veidotas balonu fermas.

 

Rihards Vītols – mākslinieciskā koncepcija, video montāža, Jānis Jankevics – video.

 

Izmantojot aizmirstas un ikdienā pielietotas tehnoloģijas tiek veidotas elektroskulptūras un grafikas darbi, kas reprezentē aktuālās ekoloģijas problēmas ar skaņas un attēla palīdzību. Darbu izveidē tiek pielietotas ģeneratīvas, nejaušības un atgriezeniskās saites sistēmas. Rihards Vītols ir ieguvis maģistra grādu Liepājas Universitātē jauno mediju mākslā, daļu studijul aika  pavadījis prestižajā Bauhaus Universitātē Veimārā, Vācijā. 2015. gadā uzsāk studijas Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā (KHM) otra maģistra grāda iegūšanai. Profesionālo karjeru uzsāka 2010. gadā, un kopš tā laika piedalījies vairākās izstādēs dažādās Eiropas valstīs: 2015. gadā Beģijā izstādē “Transformative Ecologies” Monsa – 2015. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta oficiālās programmas ietvaros; izstāde “Virtuoso” Mariborā, Slovēnijā; izstāde “Virtuozi” Rīgā, 2014. gadā līdzautors Latvijas stendam Itālijā Venēcijas arhitektūras biennālē; 2011. gadā Francijā Arlā izstādē “Transience”. Kopš 2015. gada sākuma ir E-Lab biedrības priekšsēdētājs un kopš 2015. gada septembra pasniedzējs Liepājas Universitātē, kur pasniedz 3D interaktīvos medijus un dizainu.

 

 

PĀRSTRĀDĀTĀ SPOLE (2014)

Dani Plēgers (Nīderlande / Lielbritānija)

 

Video (2'29), artefakti

 

Veca CRT televizora novirzes spoles daļas tika ievietotas mākslinieka vēderā. Pīrsinga meistars izvēra magnētisko stiepli no spoles cauri ādai un pievienoja spoles savienotāju virs nabas. Elektriskā strāva tika izlaista caur spoli, kas atradās uz vēdera, vienu sekundi ik pēc katrām trim sekundēm. Tādējādi tika ģenerēts elektromagnētiskā pulsa signāls. Vairākas stundas dienā es sevi demonstrēju izstāžu zālē, ar magnetometru nosakot savu magnētisko lauku.

 

 

Pīrsinga meistars: Dirks Hiklers / Naked Steel Piercing and Body Modification, Berlīne.

Video: ARTE Television  (Martin Dunkelmann, Stephan Walsch, Steffen Hammerich, Julia Freyhoff)

 

Dani Plēgers savos darbos izmanto plaša patēriņa tehnoloģijas un pieejamas medicīnas ierīces, pievēršas ķermeņa, ekoloģijas, seksualitātes un iedomības tehnoloģizācijai. Dani Plēgera darbi tikuši izstādīti transmediale, WRO Media Art Biennale un Arse Elektronika – seksa un tehnoloģiju festivālā un citur.

 

Image captions:

1: Photo by Francis Marion Moseley Wilson

2: Video still, courtesy of ARTE Television

 

 

 

CILVĒKU DEGVIELA (kopš 2009)

Hēge Tapio (Norvēģija)

 

Tīmekļa lapas bezsaistes versija un drukas materiāli

 

NOTIEVĒ – EJ ĀTRI

Aizmirstiet Vidējos Austrumus. Aizmirstiet Exxon Mobile un viņu cietsirdīgo naftu. Ja ar kompāniju Lipotechnica un tās attīstību viss notiks kā plānots, daļa no pilsētas transportlīdzekļiem iegūs degvielu no taukaina, dzeltenīga šķidruma, kas tiks destilēts no tauku atsūkšana (liposakcijas) paliekām.

 

CILVĒKU DEGVIELA demonstrē jaunāko videi draudzīgu un cilvēciski ētisku virzienu alternatīvās enerģijas iegūšanā.

Mēs, cilvēki, tērējam daudz savas enerģijas un radošuma, lai izgudrotu tādus jaunus risinājumus kā biodegviela. Šajā procesā ir viegli aizmirst nenovērtējamo resursu, jo mēs varam sniegt, ir laiks pievērsties pašiem sev.

Kā alternatīvu arvien pieaugošajām gāzes un naftas cenām mēs piedāvājam CILVĒKU DEGVIELU kā soli uz priekšu, lai esošie komerciālie aktori uzlabotu savu rīcību vides labā un savstarpējās attiecībās.

http://lipotechnica.com

 

Hēge Tapio ir dzimusi 1973. gadā Norvēģijā. Dzīvo un strādā Stavangerē – Norvēģijas naftas galvaspilsētā. Hēge Tapio ieguvusi maģistra grādu Bergenas Mākslas koledžā. Mākslas darbi sniedzas no fotogrāfijas līdz video un elektronikai, interaktīvām instalācijām – pēdējos gados Hēge Tapio savā darbībā īpaši pievērsusies biomākslai. Hēge Tapio ir viena no i/o/lab – Rogalanda Nākotnes mākslas centra – dibinātājām, ir tā izpilddirektore un kuratore.