RIXC Jauno mediju kultūras centra (Latvija) mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvā izstāde Deep Sensing (Dziļā sajušana), ko kūrē MEET centra dibinātāja un prezidente Marija Gracija Mateja, būs apskatāma MEET digitālās kultūras centrā Milānā no 2023. gada 23. jūnija līdz 30. jūlijam.

Izstādes atklāšana - ceturtdien, 22. jūnijā, plkst. 19.00.
https://www.meetcenter.it/en

Deep Sensing ir imersīva instalācija, kas pēta saistības starp laikapstākļu un klimata datiem un mūsu solāro sistēmu. Deep Sensing aizsākumi meklējami leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā Acoustic Space Lab (2001). Atkārtoti atgriežoties šajā radioteleskopā 20 gadus vēlāk, mākslinieki cenšas izprast šīs vēsturiskās antenas aktualitāti. Lai gan tā simbolizē pagājušā gadsimta idejas par kosmosa iekarošanu, mākslinieki pēta tās potenciālo nozīmi mūsdienās, kad uz Zemes tiek risināti daudz aktuālāki jautājumi, tādi kā ekoloģija un klimata pārmaiņas. Antenas, tādi kā Irbenes radioteleskopi, atspoguļo kosmisko staru savienošanos vienā konkrētā Zemes punktā… Deep Sensing iztādē virtuālās punktu mākoņa antenas izseko kosmisko daļiņu plūsmai no Saules uz Zemi, vizualizējot un sonificējot kosmosa laikapstākļu un Zemes klimata datu mijiedarbības modeļus.

Izstādes kuratore Marija Gracija Mateja (Maria Grazia Mattei), izstādes kontekstā, norāda, ka lai gan ikviens zina, ka esam iegremdēti datu pasaulē, taču liels izaicinājums ir tieši tas, kas šie dati ir, kā tos var apkopot un analizēt, lai tie kļūtu par datiem, ko ir iespējams izmantot prognožu veikšanai. Datu pasaulē jau pastāv ceļi, kas ar dažādām metodēm mēģina tos interpretēt. Viens no tiem ir datu vizualizācija: dati kļūst par izteiksmīgu un vizuālu stāstījuma formu. Mākslinieku un radošo personību rokās dati kļūst arvien materiālāki, kas jāpielieto, lai mēs varētu apzināties fenomenu sarežģītību un aktuālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies katru dienu. Tomēr pārāk bieži mēs apstājamies pie vizuālā līmeņa. Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvajā mākslas darbā analīze un pētniecīva kļūst īpaši nozīmīga, jo mākslinieki datu vizualizācijai, kas nāk no kosmosa, pievieno arī skaņu. Šādā veidā mēs nonākam datu sonifikācijas jomā – pie datu attēlošanas ar skaņas palīdzību. Deep Sensing ir daudzpusīgs mākslas darbs, kurā apvienota datu vizualizācija un sonifikācija. Izmantojot sarežģītas mākslīgā intelekta sistēmas, mākslinieki padara saprotamu meteoroloģisko un klimatisko ietekmi, kas izriet no tā, kas notiek mūsu Saules sistēmā, radot "tehniski ekoloģisku" darbu, kas lieliski atspoguļo mākslas, zinātnes un tehnoloģiju apvienojumu kā veidu, kā rast inovatīvus risinājumus svarīgām sociālām problēmām.

Patrīcija Karaveo (Patrizia Caraveo), Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) galvenā pētniece, sniedz vēl vienu ieskatu Deep Sensing mākslas darbā un to, kā šajā mākslas darbā krustojas māksla, skaņa un astrofizika. Tukšā telpā skaņas nevar izplatīties. Tomēr debesu objekti dzied – precīzāk, vibrē – un mēs varam pārveidot šīs vibrācijas skaņā pēc to ierakstīšanas. Savienojot skaļruni ar teleskopu, radioastronomi saņemtos signālus var pārvērst skaņā. Sonifikācijas process ir viegli piemērojams visām cikliskām parādībām, jo periodi uzreiz tiek pārvērsti skaņas frekvencēs. Šī ideja nav jauna: planētu ritmisko kustību interpretēšana mūzikas kontekstā, iespējams, bija Pitagora nodarbošanās, un, protams, Keplers to izmantoja, kad uzrakstīja traktātu Harmonices Mundi, kurā katrai planētai piešķīra stingru ģeometrisko formu un mūzikas harmoniju. Sonifikācija ir citādāks veids, kā iedziļināties un pietuvināties debesu objektiem, un papildus zinātniskajam lietojumam tai var būt arī negaidīta mākslinieciska vērtība. Skatītājam ir iespēja iegremdēties multimediju pieredzē, kas veidota no radioteleskopa apkopotajiem datiem, savienojot debesis un Zemi jaunas harmonijas meklējumos.

Deep Sensing ir imersīva vizualizācija, kas pēta laikapstākļu un klimata datu mijiedarbības modeļus ar notikumiem mūsu Saules sistēmā. Deep Sensing aizsākumi meklējami leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā Acoustic Space Lab Irbenes radioteleskopā, ko pirms 20 gadiem organizēja RIXC.

Atgriežoties šajā vietā 20 gadus vēlāk, RIXC mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits cenšas izprast šīs gigantiskās antenas aktualitāti mūsdienās, kad pēc 20. gadsimta grandiozajiem kosmosa iekarošanas plāniem ekoloģiskās un klimata pārmaiņu problēmas šeit uz Zemes ir kļuvušas daudz nozīmīgākas.

Tādi lieli domātāji kā Donna Haraveja (Donna Haraway) jautā, kā dzīvot uz "sabojātas" planētas, bet Bruno Latūrs (Bruno Latour) aicina mūs atgriezties "uz zemes", lai saglabātu "zemes līdzāspastāvēšanu"...  

Tomēr mākslinieki uzdod jautājumu, kāpēc ar Zemi nepietiek...?

Šīs antenas ataino kosmisko staru savienošanos šajā konkrētajā punktā uz Zemes, kur Zemes virsmu sasniedz starojums no Saules un citām planētām, kā arī no zvaigznēm citās galaktikās un neizpētītiem noslēpumainiem melnajiem caurumiem. Jaunajā vizualizācijā milzu antenas vairs nav attēlotas kā masīvs objekts, bet gan kā nemateriāls punktu mākonis, kas rotē, atstājot savas trajektorijas pēdas, sekojot kosmiskajiem objektiem. Virtuālās antenas izseko kosmisko daļiņu plūsm no Saules uz Zemi, kas ietekmē jonosfēras mākoņus, sasniedz Zemes atmosfēru un mijiedarbojas ar zemes vējiem.

Veidojot imaginārus datu modeļus par Saules fenomenu un Zemes laikapstākļu mijiedarbību, Deep Sensing vērš uzmanību uz potenciālajām nākotnes pētniecības jomām, atklājot iespējamās saiknes starp kosmosa novērojumiem un klimata pētījumiem. Kosmosa laikapstākļu un sauszemes vēja dati tiek sonificēti un apvienoti ar lauka ierakstiem no Irbenes radioteleskopa, papildinot vizualizētās datu plūsmas ar imersīvu skaņas ainavu.

Rasas Šmites un Raita izstādes Deep Sensing atklāšana notiks simpozija New Atlas of Digital Art – Are humans still Necessary? (Jaunais digitālās mākslas atlants – vai cilvēki joprojām ir nepieciešami?) ietvaros 22. jūnijā plkst. 19.00 (CET). Simpozijs ir ikgadēja starptautiska tikšanās ar Eiropas mākslas, kultūras un tehnoloģiju centriem, kuru jau ceturto reizi organizē MEET Digitālās kultūras centrs sadarbībā ar Nacionālo digitālās mākslas muzeju MNAD, lai turpinātu un bagātinātu starpdisciplinārās diskusijas par tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību caur mākslas un digitālās kultūras prizmu kā instrumentiem tagadnes interpretācijai un iespējamās nākotnes vīzijai. Simpozijs ir daļa no projekta S+T+ARTS in the City, un šogad tajā tiks pētīts dialogs starp mašīnu jaudu un cilvēka radošumu, kā arī iespējamās sadarbības attiecības starp dažādām inteliģencēm – mākslīgo intelektu un cilvēka intelektu – kā simbiotisku procesu, lai iedomātos kopīgāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku nākotni.

Simpozijā piedalīsies mākslinieki, eksperti un pētnieki, kuri atklās ētiskās, socioloģiskās, filozofiskās, estētiskās un tehnoloģiskās vīzijas un perspektīvas, iezīmējot kolektīvu un starpdisciplināru domāšanu, kas nepieciešama, lai izprastu šī laikmeta sarežģītību. Simpozija programmas ietvaros notiks iedvesmojošas lekcijas, kopīgas pārdomas, paneļdiskusijas un izglītojošas darbnīcas.

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki, kas strādā Rīgā (Latvijā) un Karlsrūē (Vācijā), RIXC Jauno mediju kultūras centra Rīgā (Latvija) līdzdibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla līdzkuratori un žurnāla Acoustic Space galvenie redaktori. Kopā viņi rada vizionārus un tīklveida mākslas darbus – sākot ar novatoriskiem interneta radio eksperimentiem 90. gados, elektromagnētiskā spektra mākslinieciskiem pētījumiem un sadarbību ar radioastronomiem un beidzot ar jaunākajiem "tehno-ekoloģiskajiem" pētījumiem. Viņu projekti ir nominēti (Purvīša balva 2019, 2021, Starptautiskā publiskās mākslas balva – Eirāzijas reģions 2021), apbalvoti (Ars Electronica 1998, Falling Walls – Science Breakthrough 2021) un plaši eksponēti, tostarp Venēcijas arhitektūras biennālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Elektroniskās mākslas namā Bāzelē, Ars Electronica festivālā Lincā un citās vietās, izstādēs un festivālos Eiropā, ASV, Kanādā un Āzijā un tagad arī Itālijā.

Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs Deep Sensing pirmo reizi tika izstādīts izstādē Dekoloniālās ekoloģijas Rīgas mākslas telpā 2022. gadā, ko organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC). Izstādes kuratore: Ieva Astahovska. 

Plašāka informācija:
https://www.meetcenter.it/en

Kontakti: rixc@rixc.org, +371 25358541 (Līva Siliņa)