ENG Presei Atbalstītāji Kontakti

Jaunumi

Krista Dintere. Atspulgi, cikli un transformācijas. Skaņdarbs, Stereo audio, 12.23. 2020 - turpinās.

“Cilvēku 'sensorium' (jeb maņu stimulu pasaule) vienmēr ir bijusi pastarpināta. Taču pēdējā pusgadsimta laikā šis nosacījums ir tikai pastiprinājies. Mikroskaļruņi ausīs, medikamenti asinīs, neiroķirurģiskie implanti, stimulētās garšas mutē – šie “uzlabojumi” vairs neizraisa apokaliptisko aizrautību.. Šīs situācijas relatīvais mierīgums (proti, neuztraukšanās) dod laiku pārdomām: šis ir labvēlīgs laiks māksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem interpretēt, pārdomāt un atpazīt ar mūsu pastarpinātā sensorium sajūtām. (Carolin Jones, “Sensorium”, MIT 2006).

RIXC rīkotais tiešsaistes simpozijs piedāvā mākslinieku un teorētiķu redzējumu par augmentētās sajūtu pasaules un pieredzes estētiku, sākot no senākiem maņu datu pētniecības aizsākumiem līdz imersīvo un sensoro tehnoloģiju mijiedarbībai ar dažādiem cilvēka ķermeņa uztveres sensoriem.

Skaties simpoziju šeit:

https://youtu.be/dJ9ja8euXlo

 

Programma

18.00 RASA ŠMITE, RAITIS ŠMITS. Sensoria – augmentētās sajūtu pasaules un pieredzes estētika. (angļu valodā)
18.10 ELENA PĒRLMANA. Smadzenes, ķermenis, tīkli un mākslīgais intelekts. (angļu valodā)
19.00 ILVA SKULTE. Sensorais pavērsiens un realitātes izjūta: par dažām idejām mediju un mākslas saskarsmes punktā (latviešu valodā)

"Sensorium" mākslinieku prezentācijas (latviešu valodā)
19.25 SANTA FRANCE. Mediju imersivitātes pārrāvums (interaktīvā web kolāžā).
19.40 KRISTA DINTERE. Atspulgi, cikli un transformācijas. Dzirdes un atmiņas paplašinājums lauka ierakstā.
19.55 IVO TAURIŅŠ. Trokšņu tehnokrātija.
20.10 KRISTĪNE KRAUZE-SLUCKA. Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes.
20.25 ALVIS MISJUNS. Uztveres palīglīdzekļi.

 

Rasa Šmite un Raitis Šmits atklās pieteikšanos RIXC Mākslas un zinātnes festivālam 2021, kā arī iepazīstinās ar “Sensorium” koncepciju.

Sensorium (maņu stimulu pasaule) ir smadzeņu un prāta daļa, kas atbild par maņu stimulu uztveršanu un interpretāciju. Latīņu valodas termins sensorium tiek pielietots ar atsauci uz senajām (un nereti teoloģiskām) debatēm par attiecībām starp prātu un ķermeni, vārdu un miesu, cilvēcīgo un mākslīgo, nomenu un fenomenu pieredzi.

 

ELENA PĒRLMANA

Smadzenes, ķermenis, tīkli un mākslīgais intelekts.

Sabiedrības kontrole un kvantifikācijas sistēmas kļūstot par visuresošu parādību, Elena Pērlmana veido savu smadzeņu viļņu operu "Noor" kā ieskatu iespējamajos nākotnes scenārijos. AIBO jeb mākslīgā intelekta "smadzeņu" opera, tiek attēlota uz 360 grādu skatuves un tajā skaņas un vizuālie tēli tiek radīti ar smadzeņu viļņu palīdzību. Māksliniece stāstīs arī par savu darbu no Kijevas MI un mākslas radošās darbnīcas, kā arī "DANCEDEMIC" jeb "dejas pandēmiju", biometriski tīklotu atbildi uz blokādi un izolāciju, kurā tiek attīstītas jaunas iespējas mākslinieku tīklu pielietojumam. Elena Pērlmana iestājas par mākslinieciskās iesaistes un domāšanas pielietojumu arvien sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanā un attīstībā, kas ietekmē mūsu visu ikdienu.

Dr. Elena Pērlmana (Ellen Pearlman) ir "ThoughtWorks Arts" programmas direktore. Viņa ir laikmetīgo mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un rakstniece, kas ir ir radījusi pirmo interaktīvo un pilnībā imersīvo operu „Noor”, kurā skaņas un vizuālie tēli tiek radīti ar smadzeņu viļņu palīdzību. Viņa ir vecākā pētniece Parsona / Jaunās skolas universitātes fakultātē un docente RISEBA universitātē. Elena Pērlmana ir Fulbraita Vispasaules Mācību speciāliste mākslas, laikmetīgo mediju un tehnoloģiju jomā, "Zero1"/ Amerikas mākslas inkubatora ASV departamenta māksliniece, "Vertigo STARTS" laureāte, kā arī Masačūsetas Tehnoloģiju institūta "Open Doc" laboratorijas biedre.

ILVA SKULTE

Sensorais pavērsiens un realitātes izjūta: par dažām idejām mediju un mākslas saskarsmes punktā.

Sekojot audiovizuālo un digitālo mediju attīstībai, 20. gs.  socioloģija un mediju teorija atklāja pētniecībai medijspecifiskos fenomenus un jauno akustisko telpu (izmantojot Maklūena terminu), kas liek apšaubīt (sociālās) realitātes jēdzienu kā konstruētu, simulētu un viltojamu. Tas parādīja arī to, ka sensorā uztvere tikusi saraustīta, liekot mūsu kutūrā vienu jutekliskās uztveres sistēmu (vizuālo) pāri citām, tādējādi iniciējot to, ko daži autori (Howes, 2006, Lauwrense, 2012) dēvē par “sensoro pavērsienu” antropoloģijā, socioloģijā, ģeogrāfijā, mediju un komunikācijas zinātnē un mākslas 20. gadsimta beigās. Ņemot vērā, ka cilvēka jutekliskās uztveres mediatizētais stāvoklis pēdējo gadu desmitu laikā kļuvis daudz intensīvāks (Jones, 2006) ir svarīgi pārspriest jaunos ceļus un aspektus, kādos mūsu realitātes izjūta un attiecības ar sociumu tiek pakļautas rekonstrukcijai un pārveidei. Vēlos runāt par dažiem no šiem aspektiem saistībā ar mākslu kā estētisko pieredzi un eksperimentēšanas lauku. 

Ilva Skulte ieguvusi doktora grādu filoloģijā. Strādā RSU Komunikācijas fakultātē, pasniedz teorijas Liepājas universitātes Jauno mediju mākslas programmās un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā. Pētnieciskās intereses ietver mediju lomu sabiedrībā un kultūrā. Līdzās darbam universitātē raksta dažādiem medijiem par literatūru, kultūru un medijiem.

 

SANTA FRANCE

Mediju imersivitātes pārrāvums (interaktīvā web kolāžā).

Santa France. Pārrāvums I. Interaktīva 3D web kolāža. 2020 – turpinās

Darbā “Pārrāvums I” iespēja pilnībā bloķēt apkārt esošās vides skaņas un aizstāt tās ar sev vēlamu audio ir kļuvusi par pašsaprotamu daļu no mūsdienu cilvēka eksistences. Lietotājam aizvien vairāk paļaujoties uz mediju immersivitāti un tās noturību, ierīces ir ieņēmušas savdabīga, emocionāla atbalsta punkta lomu, kas palīdz attālināties no ārējās vides kairinājumiem un pievērsties iekšējai domu pasaulei.

Interaktīvā kolāžā attēlota situācija, kurā šī immersivitāte tiek negaidīti pārrauta tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ – atstājot tikai pusi no cilvēka maņām joprojām “iegremdētu” medija hiperrealitātē.

https://rupture.vercel.app/

Santa France (dz. 1993. gadā, šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē) ir latviešu digitālā māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to pielietojumu web kolāžu, video, animētu .GIF attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. Viņas kompozīcijām raksturīgā hiperreālistiski sterilā vide un kontrastējošie organiskie un cilvēka radītie objekti ne tikai atmasko to veidošanā izmantotās programmatūras vizuālās valodas īpatnības, bet arī vēsta par mūsdienu eksistences problēmām – digitālo kultūru, sevis refleksiju, nostaļģiju un vientulību, kas saistīta ar dzīvi tiešsaistē.

 

KRISTA DINTERE

Atspulgi, cikli un transformācijas. Dzirdes un atmiņas paplašinājums lauka ierakstā.

Krista Dintere. Atspulgi, cikli un transformācijas. Skaņdarbs, Stereo audio, 12.23.2020 - turpinās.

Darbā “Atspulgi, cikli un transformācija” skaņa ir laikam piesaistīta parādība, ja tā netiek fiksēta, tad skaņas notikumi izskanot neatstāj aiz sevis cilvēkam uztveramas pēdas. Vienīgais, kas paliek, ir atmiņa par dzirdēto. 

Ar ierakstu tehnoloģijām fiksētās skaņas ir kā atspulgi dabiskajām skaņām. Ierakstu tehnoloģijas ir kā cilvēka uztveres un atmiņas spēju padziļinājums. Izmantojot ierakstītāju skaņām var piekļūt atkārtoti, tās var pietuvināt un fokusēt, manipulēt, ar kontaktmikrofoniem uztverot virsmu vibrācijas pat tauste kļūst par skaņas uztvērēju, tā aizsniedzot audiālus attālumus un dziļumus, ko bez tehnoloģiskā pastrapinājuma izdarīt nav iespējams. 

“Atspulgi, cikli un transformācijas” ir skaņas kompozīcija, kura papildināta ar vizuālu skaņas reprezentāciju attēlos. Viens skaņas atspulgs, izejot transformāciju ciklu, var pārtapt veselā skaņas partitūrā. Tā konstruējot uztveramo realitāti kompozīcijā notiek virzība, no dabiskā uz abstrakto un atpakaļ. Vizuāli dabas formas tiek nedalāmi savienotas ar skaņas spektra audumu.

Krista Dintere ir māksliniece, kura darbojas skaņas mākslas, eksperimentālās kompozīcijas un radošās pētniecības jomās. Veidojot skaņas instalācijas un eksperimentālas kompozīcijas bieži lieto ierakstītas skaņas, atklājot kompleksās attiecības starp lauka ieraksta faktualitāti un fiktīvām skaņas pasaulēm. Kopš 2012. gada piedalās mediju un skaņas mākslas izstādēs. Ieguvusi maģistra grādu LiepU Jauno mediju māsklas programmā, pasniedz skaņas mākslu LiepU, RISEBA un JVLMA. http://dintere.mplab.lv/

 

IVO TAURIŅŠ

Trokšņu tehnokrātija.

Ivo Tauriņš. Trokšņu tehnokrātija (2020). Skaņas spektra attēls R Ch. 00:26-00:32 min.

Autors darba radīšanā ir izmantojis lauku ierakstus ar 96Khz semplēšanas frekvenci un 24bit kvantizāciju, atstājot frekvences, kas ir ārpus cilvēka dzirdes uztveres. Iespējams, ka mūsu ķermenis tās reģistrē ar citām maņām. Arī skaņdarba spektogrammā ir redzama augsto frekvenču klātbūtne.

Klausoties kompozīciju “Trokšņu tehnokrātija”, autors piedāvā doties elektroakustiskā pastaigā pa Jaunpagasta “Saliņu” māju pagalmu, mēģinot saklausīt putnu balsis, kaimiņa auto traukšanos pa netālo grants ceļu, mušas lidojumu un bezrūpīgu sienāžu čīgāšanu. Kompozīcijas tapšanā izmantota binaurāla skaņas apstrādes tehnika t.i. psihoakustiski manipulējot ar skaņas tembra, laika, skaļuma atšķirībām katrā no stereo skaņas kanāliem, tiek radīts priekšstats vai sajūta par akustiskās telpas izmēriem, objektiem tajā un skaņas avotu lokācijām. Binaurālā efekta labākai pieredzei kompozīcijas baudīšana paredzēta ar stereo austiņu palīdzību. Kompozīciju papildina tās skaņas spektra analīzes attēli.

Labākai binaurālā efekta uztverei, ir ieteicams izmantot austiņas.

Atslēgas vārdi: Elektroakustiska kompozīcija, binaurāla skaņa, lauka ieraksti, skaņas tehnoloģijas.

Ivo Tauriņš ir Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmas maģistrantūras absolvents. Studējis skaņu mākslu Bauhaus Universitātē Veimārā maģistrantūras Mediju mākslas un dizaina programmas elektroakustiskās mūzikas un eksperimentālā radio studiju apakšprogrammā. Pēc studijām stažējies telpu akustikā Vācijas uzņēmumā Müller-BBM GmbH. Šobrīd savu ilggadējo analogo ierakstu veikšanas un kolekcionēšanas hobiju nomainījis pret dziļu ciparu ierakstu tehniku un to apstrādes izzināšanu gan teorijā, gan praksē.

 

KRISTĪNE KRAUZE-SLUCKA

Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes.

Kristīne Krauze-Slucka. Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes. 2020 - turpinās. Video, analogi veidoti foto attēli

Fotoattēli kā sociāli artefakti pārnes kādas norises fragmentus statiskā formātā. Fotoattēla attīstīšana uz gaismas jutīgā papīra ir ķimikāliju un ūdens mijiedarbības rezultāts; apvienojoties cilvēka slāpēm pēc arvien jaunu attēlu radīšanas un šo ķimikāliju izmantošanas, lai šos attēlus iegūtu – veidojas situatīvs paradokss. Sūzena Sontāga savā esejā “Par fotogrāfiju” atzīmē, ka fotogrāfija kalpo kā sirdsapziņas bikstītāja, kur iespaids -  kādu visaptverošā fotogrāfiju klātbūtne atstāj uz mūsu ētisko uztvērīgumu - nav aplēšams. Piesārņojums ir abpusējs: gan vizuāls, gan ekoloģisks. Savukārt ūdens simboliskā nozīme vēstures gaitā ir gana daudz mitoloģizēta, ko var noreducēt līdz trim galvenajiem aspektiem: tas ir dzīvības avots, tīrīšanas līdzeklis un reģenerācijas centrs; taču  evolūcijas kontekstā tas transformējas ne tikai par tehnoloģisku, bet arī ekonomisku un politisku instrumentu. Tas ir “jaunais nākotnes zelts”.

Darbs sevī apvieno fotogrāfijas tapšanas materialitātes un cilvēka ekosistēmiskās aktivitātes mijiedarbību. Iepludinot ūdenī fotoķīmijas fragmentus, un fiksējot tos uz gaismas jutīgā fotopapīra, atklājas biomorfiski elementi. Tā vien šķiet, ka šīs ainavas fiksējumi atklāj jaunus, vēl nenoformējušos nākotnes organismus.

Kristīne Krauze-Slucka ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada, ieskaitot “Latvijas Mākslas akadēmijas gadsimta izstādi” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (2019) ar darbu “Pakļāvīgs pieskāriens”. Šogad Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju.

 

ALVIS MISJUNS

Uztveres palīglīdzekļi.

Alvis Misjuns. 100 procenti. Virtuālā realitāte tīklā, 2020 - turpinās

Darbs “100 procenti” ir tīša atkāpe no ierastā virtuālās izstādes formāta, ar mērķi meklēt platformai brīvākus un atbilsošākus izteiksmes līdzekļus reālu un virtuālu darbu eksponēšanai.

Apskatot virtuālās izstādes, galvenā problēma ir reālu darbu pārveidošana digitālā formātā, kas noņem informācijas slāņus. Zaudētā informācija ir jākompensē.

“100 procenti” ir virtuāla izstāde ar digitāliem 3D darbiem. Izstādē tiek izcelti divi svarīgi lietotāja pieredzes (UX) izaicinājumi: darbu optimizācija un darba informācija. Vislabākos piemērus par optimizāciju var smelties no datorspēļu izstrādes metodēm, proti, detalizācijas līmenis (LOD) balstoties uz kameras attālumu no objekta. “100 procentos” šis detalizācijas līmenis ir apgriezts, attiecīgi, jo tuvāk pienāk, jo raupjāks modelis. Tā atklājot virtuālās realitātes konstrukcijas. 

Izstādē “100 procentos” tiek piedāvāts viedais palīgs, kas atpazīst un ierāmē darbus, līdzīgi kā YOLO (You only look once) algoritms. Izstādes “100 procenti” stils ir pretējais ierastajam izstādes formātam. Precīzas arhitektūras vietā tiek piedāvāta organiska, gandrīz āpruszemes telpa.

https://www.100procenti.lv/

Autors ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā vizuālās komunikācijas nodaļā un profesionālo maģistra grādu Vidzemes augstskolā programmā “Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas”. Strādā kā pasniedzējs Jaņa Rozentāla Mākslas skolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Paralēli piedalās grupas izstādēs un projektos, kas saistīti ar virtuālo un papildināto realitāti. Šobrīd autora galvenais darbības virziens ir virtuālo pieredžu un izstāžu pētīšana un izstrāde. Piedalījies Latvijas Mākslas akadēmijas 2020. gada virtuālās izstādes “Virtuaal” veidošanā. 2019. gadā piedalījās Mākslas akadēmijas grupas izstādē “Academia” ar virtuālās realitātes darbu “Siltumnīca”.

 

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Tehniskais atbalsts tiešsaistes nodrošināšanā: Mākslas pētījumu laboratorija, Liepājas Universitāte

KONTAKTI

rixc@rixc.org

+371 67228478 (birojs)

+371 26546776 (Rasa Šmite)