ENG Presei Atbalstītāji Kontakti

Jaunumi

Foto no izstādes atklāšanas: https://www.flickr.com/photos/rixcriga/albums/72157709739962117

Izstādes atklāšanā amerikāņu mākslinieks Adams V. Brauns (Adam W. Brown) uzstājās ar performanci “Ēnas no nāves sienām”. Performances nosaukums aizgūts no amerikāņu ķīmiķa Roberta Kendzija 1874. gadā izdotās grāmatas, kas publiskajā telpā aktualizējusi tapešu ražošanā pielietoto arsēna pigmentu bīstamību. 19. gadsimtā zaļā pigmenta, tostarp izslavētā ”Parīzes zaļā”, iegūšanai tika izmantoti arsēnu saturoši savienojumi. Šīs pigments plaši pielietots kā glezniecībā, tā arī tapešu ražošanā. Performancē mākslinieks atkārtoti radīs “Parīzes zaļās” indīgās tapetes, reflektējot par to, kā cilvēka tieksme pilsētas dzīvē radīt zaļumu novedusi pie daudzām pretrunām un paradoksiem. Adams Brauns ir starptautiski atzīts mākslinieks un zinātnieks, Mičiganas Štata Universitātes profesors.

Adams V. Brauns, Ēnas no nāves sienām, 2019. Autora foto. 

Izstādē kopumā piedalās 20 mākslinieki no 12 pasaules valstīm, kas kritiski aplūko dominējošo biopolitiku, kas vērsta uz tehnoloģiskām manipulācijām ar ekoloģiju, biosfēru un dzīvības sistēmām.

Cilvēku centienus kontrolēt dabu un kontrolēt “zaļo” savā darbā “Kentucky Perfect” aplūko kanādiešu mākslinieks Roberts Hengevelds (Robert Hengeveld). Darbu veido mehāniska konstrukcija, kuras uzdevums ir rūpēties par to, lai zālājs vienmēr būtu perfektā stāvoklī. Pāri zālājam, to skenējot, lēni pārvietojas gaismas iekārta. Laiku pa laikam šī kustība tiek apturēta, un zāles pļāvējs nogriež pēdējo divdesmit minūšu laikā izaugušo zāles daļu, tāpat iekārta pēc nepieciešamības zālājam uzsmidzina ūdeni. Projekta mērķis – ideālā mauriņa audzēšana un uzturēšana – bieži atduras pret neveiksmi, jo zālājs, neskatoties uz pārmērīgajiem tehniskajiem centieniem un nepārtrauktajām rūpēm, sāk atmirt. Atspoguļojot un izceļot cilvēku tieksmi veidot un kontrolēt dabisko vidi sev apkārt, darbā tiek uzlūkoti kultūrā izplatītie priekšstati par skaisto, kā arī sociālais spiediens šai estētikai pielāgoties. 

 Izstādē “Zaļš / Atmaskots” iekļauti arī skaņu mākslas darbi. Spāņu mākslinieks Francisko Lopess (Francisco Lopez), plaši zināms eksperimentālās elektroniskās mūzikas jomā, izstādē prezentēs darbu “HIPERLIETUSMEŽS”. Darbu veido lietusmežu skaņas, kas ierakstītas divdesmit gadu laikā dažādās pasaules vietās. Neviena no skaņām šajā darbā – pat ne vispārsteidzošākā un svešākā – nav apstrādāta vai pārveidota. Pretēji vairumam tradicionālo pieeju tā sauktajiem “lauka-ierakstiem” šis darbs netiecas reproducēt vai simulēt jebkādu šo oriģinālo lokāciju dabisko “realitāti”. Tā vietā ar spēcīgu kompozicionalitāti mākslinieks attīsta komplicētu un izsmalcinātu hiperrealitātes formu. Savukārt darbā “Nenoteiktības dzinējs” latviešu mākslinieks Voldemārs Johansons pēta svārstīgo un dinamisko līdzsvara stāvokli, kurā atrodas dzīvās sistēmas. Mākslinieka veidotās skaņas vides pamatā ir dabisks ierobežotas nejaušības avots, kas skaitļošanas procesā pārvērsts par skaņas kompozīciju. Voldemāra Johansona darbos vizuālā un audiālā veidā tiek izzināta uztvere un pieredzējumu daba. Viņš veido eksperimentālus projektus, kas sintezē mākslu, zinātni un tehnoloģijas.

Īpašu skatījumu uz dažādiem dabas stāvokļiem un to maiņas procesā variējošo meža krāsu paleti sniedz vācu mākslinieces Agneses Meijeres-Brandisas (Agnes Mayer-Brandis) darbs “Meža zaļais (miegs un atmošanās)”. Māksliniece tiecas parādīt datu skaistumu, savā videoinstalācijā pielietojot Somijas mežu stacijās veiktos novērojumus. Mežu tēma sastopama arī Džoanas Mollas (Joana Moll) darbos, kuros aktualizētas ekoloģijas problēmas: Mollas pārlūkprogramā balstītās instalācijas atspoguļo Google darbināšanas laikā radīto CO2 izmešu apjomu, norādot uz saikni starp mūsu darbībām un to materiālo ietekmi fiziskajā pasaulē. 

Voldemārs Johansons, Nenoteiktības dzinējs, instalācija LOKO galerijā, Tokijā, 2017. Autora foto. 

 Kā jau iepriekš RIXC ir informējis, šonedēļ, no 4. līdz 6. jūlijam, Rīgā norisināsies ikgadējaisRIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas šajā gadā aktualizē mūsdienās tik populāro tēmu – “zaļš”, tiecoties atklāt šīs krāsas un dzīvesveida simbola daudzās un dažādās šķautnes, viņpus ierastajiem priekšstatiem. “Zaļš” šogad RIXC festivālā tiek aplūkots kā krāsa, bioloģiska parādība, materiāls medijs, semantiska konstrukcija un ideoloģija. Festivāla un izstādes kuratori: Rasa Šmite, Raitis Šmits un Jenss Hauzers (Jens Hauser).

 Izstādē “Zaļš / Atmaskots” piedalās mākslinieki: Rebeka BLESINGA (ASV), Karīne BONNEVĀLA (FR), Adams V. BRAUNS (ASV), Bureau d’études (FR), Santa FRANCE (LV), HeHe (FR/DE/UK), Roberts HENGEVELDS (CA), Voldemārs JOHANSONS (LV), Iodine Dynamics (NL/FR/US/UK), Eva Marija LOPESA (DE/FR), Francisko LOPESS (ES), Annemarija MĀSA (BE), Agnese MEIJERE-BRANDISA (DE), Džoana MOLLA (ES/DE), Quimera Rosa (ES/AR/FR), Jans-Peters E.R. ZONNTĀGS (DE), Tāvi SUISALU (EE), Rihards VĪTOLS (LV). 

Īpaši aicinam apmeklētājus iepazīties ar izstādes “Zaļš/Atmaskots” mākslas darbiem RIXC festivāla norises dienās 6.jūlijā un 7.jūlijā, kad izstāžu zālē norisināsies gidu vadītas ekskursijas. Šie un citi laikmetīgās mediju mākslas darbi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē aplūkojami no 6. jūlija līdz 22. septembrim.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa projektu EMAP – Eiropas Mediju mākslas platforma un Risk Change ietvaros, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas dome, LG Electronics Latvia, Reverie TG, OU\/ERT, Igaunijas kultūrkapitāla fonds, Laikmetīgās mākslas fonds OutsetIgaunijā, Goethe-Institut Riga, SIA Gardens, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Erica Synths, Kanādas Mākslas padome, ArtsNL – Ņūfaundlendas un Labradoras Mākslas padome, Grif.lv, SIA Gardens, ASV vēstniecība Latvijā.

Kontakti: rixc@rixc.org, 67228478 (RIXC birojs), 29635167

 

KONTAKTI

rixc@rixc.org

+371 67228478 (birojs)

+371 26546776 (Rasa Šmite)